:format(webp)/nginx/o/2024/06/05/16125358t1h150d.png)
Pērn gan “Rimi”, gan “Maxima” ieņēmumi pārsniedza vienu miljardu eiro. Abiem komersantiem arī izdevies palielināt desmitos miljonu eiro mērāmo peļņu, “Maxima” to pat teju dubultojot. Tikmēr veikalnieki un pārtikas pārstrādātāji viens uz otru rādīja ar pirkstiem, kurš tad pie tā īsti vainojams, vēsta TV3 Ziņas.
Patlaban jau var teikt, ka tas milzīgais pārtikas cenu kāpums, ko redzējām pēdējos gados, ir garām, piemēram, šogad aprīlī pārtikas vidējās cenas bija tikai par 0,3% augstākas nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī. Lai saprastu, kādi tieši trakumi ir mums aiz muguras, varam paskatīties nedaudz ilgākā periodā, piemēram, triju gadu posmā. Inflācija pārtikai pārsniedz 40%.
Lai gan veikalu rentabilitātes rādītājus nevar nosaukt par milzīgiem, ņemot vērā uzņēmumu apgrozījumu, bieži tiek piesaukts konkurences trūkums nozarē. Jomas eksperte Ingūna Gulbe atzīst, ka, piemēram, pie kaimiņiem Lietuvā ir sīvākā savstarpējā sāncensība, arī zemākas cenas un palīdz vispārēja augstāka ekonomikas aktivitāte
Ingūna Gulbe, Agroresursu institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja: “Biju skatīt cenas, viņiem ir rozā zupas festivāls, tas ir mūsu aukstās zupas festivāls. Ielas ir cilvēku pilnas, tas nozīmē, viņi patērē produktus. Viņi patērē pārtiku, dzird latviešu ģimenes aizbraukušas, meitenes prasa, lai nopērk vēl saldējumu, tātad latvieši atstāj savu naudu tur.”
Eksperte norāda – lai arī pārtikas jomā trakās inflācijas periods ir beidzies, pagaidām nekas neliecina, ka būtu pamats cerēt uz pretējo efektu, proti, cenu samazinājumu.
Vairāk skaties TV3 Ziņu sižetā
:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)