Kā NATO komunikācijas stils un instrumenti pielāgojās Krievijas augošajai agresijai un kā sabiedrību aicināt gatavoties krīzei, neizraisot paniku vai noliegumu, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotās konferences "Riga StratCom Dialogue 2024" ietvaros intervijā stāsta Oana Lundžesku, bijusī NATO preses sekretāre un galvenā organizācijas ģenerālsekretāra padomniece ārējās komunikācijas jomā no 2010. līdz 2023. gadam.

Kas bija veiksmīgākās komunikācijas kampaņas jeb komunikācijas stratēģijas pārmaiņas, ko NATO realizēja laikā, kamēr bijāt alianses galvenā runaspersona?

Manuprāt, svarīgākās pārmaiņas to 13 gadu laikā, kuros biju NATO galvenā runaspersona, bija pieeja Krievijas dezinformācijas apkarošanai. 2014. gadā pēc Krievijas nelegālās Krimas aneksijas mēs, šķiet, bijām pirmā starptautiskā organizācija, kura aktīvi atspēkoja Krievijas dezinformāciju. Mēs izveidojām mājaslapā vienotu sadaļu, kurā analizējām kaitnieciskos vēstījumus, ko Krievija izplatīja par NATO – piemēram, ka NATO ir agresors un tās paplašināšanās provocē Krieviju, ielencot to. Šādus vēstījumus mēs atspēkojām, izmantojot faktus, video, saites uz dažādām intervijām un vēsturisko fonu. Pēc tam mēs no šīs parastās atspēkošanas pārgājām nākamajā līmenī, 2021. gadā sākot “priekšatspēkošanu” (angliski: pre-bunking).

Neilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mēs kļuvām proaktīvāki, jo atslepenojām nepieredzēti apjomīgu izlūkošanas informāciju

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X