Foto ⟩ Noslēgumam tuvojas Latvijas-Baltkrievijas robežžoga izbūve

VNĪ vadībā 2023. gadā pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim tiek veikta žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem un nepieciešamās infrastruktūras izbūve pilnā robežas garumā – 173 km. Sauszemes posmos, kur jau izbūvēts žogs, šobrīd turpinās infrastruktūras izbūve: izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 t.) patruļtakas 28,72 km garumā (plānotais garums - 119 km) un laipu patruļtakas 12,01 km (no 27,99 km). Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 km garumā. Darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Posmus, kur nav robežas žoga, - Daugavas posmu 16,7 km garumā un Riču ezera posmu plānots pabeigt līdz 2025. gada pavasarim.

“VNĪ atbildīgi uztver valdības doto uzdevumu vadīt valsts ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūves procesu un rūpīgi uzraugām projekta virzību. Patlaban robežžoga un infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Baltkrievijas robežas notiek atbilstoši plānotajam. Esam apņēmības pilni paveikt atlikušo Latvijas – Baltkrievijas robežžoga izbūvi mazāk nekā divos mēnešos, lai mēs visi varētu justies droši par robežasaizsardzību,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Trešajā jeb Daugavas kārtā sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru plānots šogad īstenot sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 km garās patruļtakas izveidi robežas novērošanai Daugavas posmā. Patlaban sākti būvdarbi trīs pievedceļu un sakaru torņu izbūvei, vienlaikus turpinās būvprojektu saskaņošana un sagatavošanas darbi, lai nodrošinātu atlikušo trīs torņu un pievedceļu izbūvi, ko plānots pabeigt līdz šā gada nogalei.

Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Sakaru torņu un pievedceļu būvniecībai plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tam ir piesaistīti ES līdzekļi 2,77 miljonu eiro apmērā, īstenojot Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu Nr. NVA/RPVP/2023/1 “Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārtas 1. posms)”.

Savukārt Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras attīstīšanas projekta ceturtajā kārtā noslēgts līgums par rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvei ap Riču ezeru ar būvuzņēmēju SIA “Latvijas Autoceļu uzturētājs” par 3 207 081,66 eur bez PVN. Plānots, ka rokādes ceļu un nepieciešamās infrastruktūras izbūve ap Riču ezeru noslēgsies 2025. gada vasarā.

Iecerētie rokādes ceļi ap Riču ezeru ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem – cilvēku vai preču neatļautu iekļūšanu Latvijā. Aktuālā informācija par Latvijas – Baltkrievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūvi atrodama projekta sadaļā VNĪ mājas lapā.

Ar īpašu likumu 2021. gada nogalē VNĪ tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process. Tāpat 2023. gada vasarā VNĪ tika uzdots vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas–Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi.

Darbu gaitā 2023. gadā tika ekspluatācijā nodots 30 metrus garš tunelis, kas būtiski atvieglo valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija. 30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un NBS.

Robežas žoga un infrastruktūras izbūves kopējās būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 116,7 miljoni eiro (tai skaitā 3,6 miljoni eiro ES fondu finansējums sakaru torņu un pievedceļu izbūvei).