Meklēt siltumu, laimi, drošību, ļauties avantūrai, sekot mīļotajam, bēgt no kara… Iemesli, kādēļ pēdējo trīs gadu laikā daudzi latvieši, kā vieni, tā ar ģimenēm, pārceļas uz Spāniju, ir dažādi. Mēs cenšamies noskaidrot, kas ir Spānijas magnēts un kas ir cietā, rūgtā garoza, kas nāk līdzi saulei un siltumam.

Pārdesmit gadus atpakaļ latvieši laimi meklēja Īrijā un Lielbritānijā. Tā bija iespēja nopelnīt un palīdzēt ģimenei, kas palika Latvijā. Vēlāk pārcēlās arī ģimene. Tagad sēņu lasīšana Īrijā pārvērtusies par apelsīnu vākšanu Spānijā. Uz Spāniju pārceļas pat tautieši, kuri par savu mītnes zemi uzskata Lielbritāniju. Kas ir zelta panaceja, kas liek sakravāt somas un aizbraukt neatskatoties?

Savā pieredzē dalās trīs latvietes – viena Spānijā dzīvo jau 17 gadus, lai gan bija atbraukusi tikai ceļojumā iepazīt spāņu kultūru; otra vien pāris mēnešus, bet jau pērk māju un nolēmusi tur iesakņoties uz palikšanu; savukārt trešā sekoja līdzi vīram uz viņa dzimteni, tur mīt jau septiņus gadus, kopj olīvdārzu un ilgojas pēc Latvijas ziemām.

Komentāri (7)
CopyLinkedIn Draugiem X