Šī atskaite ir viena no spilgtākajām liecībām tam, kā Rietumvalstu sankcijas ir spējušas kaitēt “Gazprom” un Krievijas enerģētikas sektoram kopumā.
Ņemot vērā dokumentu, Krievijas gāzes eksports līdz 2035. gadam sastādīs vidēji 50-75 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Šis rādītājs sasniedz gandrīz trešo daļu no pirmskara pārdošanas rādītājiem.
Lai arī “Gazprom” lielākā cerība joprojām ir jaunais gāzes cauruļvads uz Ķīnu, kas “varētu kompensēt Eiropas tirgus zaudējumu”, projekta “Sila Sibiri-2” jauda būs vien 50 miljardi kubikmetru gāzes, bet Ķīna gāzi importē par daudz zemākām cenām, nekā Eiropa.
“Galvenās sankciju sekas uzņēmumam ir eksporta apjoma samazinājums, un tas līdz 2020. gada līmenim varētu atjaunoties ne ātrāk kā 2035. gadā,” norāda dokumenta autori.
“Ir ļoti drūmi… “Gazprom” ir strupceļā un visi to saprot,” sacīja Pasaules ekonomikas institūta Vašingtonā vecākā zinātniskā darbiniece Elīna Ribakova.
Lai saglabātu dominējošo stāvokli iekšējā gāzes tirgū, “Gazprom” būs nepieciešams izmantot savu monopolu un turpināt attīstīt gāzes infrastruktūru valsts iekšienē, pieprasot no Kremļa papildu atbalstu.
“Gazprom” perspektīvas vēl vairāk pasliktinājās pēc tam, kad novembrī kompānijas vadībai tika iesniegta iepriekšējā atskaite – uzņēmums ziņoja par zaudējumiem 629 miljardu rubļu (6,2 miljardu eiro) apjomā.