/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
Sācies praida mēnesis, un no 6. līdz 15. jūnijam Rīgā norisināsies “Baltic Pride 2024”. Pasākums ar katru gadu top arvien apjomīgāks un, kā ierasts, aktualizē cilvēktiesību un iekļaušanas jautājumus mūsu konservatīvajā sabiedrībā. Protams, arī šogad notiks praida gājiens.
Parasti visiem, kas piedalās gājienā, un arī visiem, kuri nav neizdevušās dzīves sagrauti grūtgalvji, šis pasākums sagādā tikai un vienīgi pozitīvas emocijas vai arī ir viņiem vienaldzīgs. Bet šogad ir kāds papildu aspekts, kas mani dara nedaudz bažīgu. Un tie ir aktīvie jaunieši, kuri ļoti kareivīgi uzmetušies par pašiem lielākajiem Palestīnas aizstāvjiem.
Ja godīgi, man joprojām nav skaidrs, kādām skaidām jābūt galvā, lai cilvēks izdomātu sākt aizstāvēt Hamās kontrolētās teritorijas, no kurām Izraēlas virzienā dažkārt tiek izšauti pāris tūkstoši raķešu dienā. Teritorijas, kuras apdzīvotāju kvēlākais sapnis ir savu kaimiņvalsti noslaucīt no zemes virsas. Bet ne par to šoreiz stāsts.
Tātad – šādi cilvēki vienkārši ir, un tur neko nevar padarīt. Nu lūk, un šai cilvēku grupai nez kāpēc nepietiek ar to, ka viņi pēc savas labākās sirdsapziņas un prāta spējām nodarbojas ar pilsonisko aktivitāti. Piemēram, piesakot paši savus pasākumus, piketus un ko tik vēl ne. Viņiem ir kaut kāda nepārvarama vēlme ar saviem plakātiem un Palestīnas karogiem ierasties citu rīkotos pasākumos, kam ar viņu sāpīgo jautājumu nav pilnīgi nekāda sakara.