Infografika ⟩ Ušakovs sūkstās par publisko debašu trūkumu krievu valodā, kas ietekmējis vēlēšanu aktivitāti (21)

Kopumā vēlētāju aktivitāte nav būtiski mainījusies, taču ļoti "bēdīga aktivitāte" vērojama Latgalē un Rīgā, sacīja Ušakovs, norādot, ka tam par iemeslu ir tieši lingvistiskais faktors.

Kā iemeslus Ušakovs minēja galvenokārt to, ka

nenotika EP kandidātu publiskās debates krievu valodā, kā arī to, ka daudzus krievvalodīgos vēlētājus nemaz nesasniedza informācija par EP vēlēšanām 8.jūnijā.

Tāpat Ušakovs uzsvēra, ka arī divkāršā atšķirība aktivitātē starp, piemēram, Vidzemi, kur nobalsoja vairāk nekā 44%, un Latgali, kur balsoja 24%, liecina par ļoti bēdīgiem demokrātijas procesiem.

Tas, ka Latgalē ir tik maza aktivitāte, mani vairāk iepriecina, nevis apbēdina, ņemot vērā, ka tur visvairāk ir uzdarbojušās prokrieviskās partijas 🫣

— Vladislava Romanova (@vladaknows) June 8, 2024

Ušakovs skaidroja, ka daudz apmeklējis pierobežas novadus, kur novērojis lielu atstumtības pakāpi un informētības trūkumu par procesiem valstī un Eiropā.

Tādēļ Ušakovs uzskata, ka nākamajos gados viens no galvenajiem viņa pienākumiem būs pēc iespējas vairāk krievu valodā komunicēt ar vēlētājiem par to, kas notiek EP un kā tas ietekmē Latviju. Vienlaikus Ušakovs pauda cerību, ka šajās vēlēšanās tiks pārvēlēts uz vēl vienu termiņu EP.

Jau ziņots, ka EP vēlēšanās vēlēšanās nobalsojuši vismaz 520 465 vēlētāji jeb 33,77% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati. Vēlētāju aktivitāte vēl nav apkopota tikai nelielā daļā no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem.

Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas.