Neoficiāla informācija: Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā līderos Jaunā Vienotība un Nacionālā Apvienība (33)

Piemēram, Valmieras novadā, kur abas šīs partijas tradicionāli guvušas labus panākumus, pēc gandrīz puses balsu saskaitīšanas, JV bija saņēmusi ap 30% vēlētāju atbalstu, bet NA - ap 25%, kamēr tuvākajiem konkurentiem "Latvijas attīstībai" (LA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS) bijis ap 10% vēlētāju atbalsta.

Tomēr ne visur Latvijā šo divu partiju pārsvars pār konkurentiem bijis tik ievērojams. Piemēram, Rīgas Zolitūdes un Pļavnieku iecirkņos jau tradicionāli uzvarējusi sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa". Šai partijai esot bijušas ļoti labas sekmes Daugavpilī, savācot vairāk nekā trešdaļu balsu, bet pārējo partiju iespētajam atpaliekot trīs un vairāk reizes. Savukārt Daugavpilij apkārt esošajā Augšdaugavas novadā līderos esot "Saskaņa" un JV ar aptuveni piektdaļu balsu katrai, bet atbalsts tuvākajiem sekotājiem esot vismaz uz pusi mazāks.

Galvaspilsētā salīdzinoši labāk veicies partijai "Progresīvie", bet arī JV un NA Rīgā veicies gana pārliecinoši, tostarp JV uzvarējusi vairākos apmeklētākajos iecirkņos. Līdzīgas kopējās tendences esot redzamas arī Salaspilī, kur JV un NA vadībai sekojot piecas partijas, savukārt pārējās nepārvarot vēlēšanu barjeru. JV esot līderos arī Smiltenē, Talsos un Tukumā.

Dienas gaitā politikas kuluāros neoficiāli tika spriests, ka ticamākais mandātu sadalījums šajās vēlēšanās ir - divas vietas JV un NA, bet pa vienai - LA, AS, LPV, "Saskaņa" un "Progresīvie", savukārt "Stabilitātei" paliekot aiz strīpas. Neoficiāla informācija liecina, ka pretēji partiju reitingiem priekšvēlēšanu laikā vēlēšanu rezultātos JV esot apsteigusi NA.

Arī "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs, kurš pats šajās vēlēšanās nekandidēja, sprieda, ka, visticamāk, šogad partijai EP vēlēšanās deputāta mandātu nebūs izdevies iegūt.

Politiķis aģentūrai LETA atzīmēja, ka pašlaik informācija par iespējamiem rezultātiem joprojām esot tikai baumu līmenī, bet arī viņam pienākušas ziņas, ka, visticamāk, "Stabilitātei" šajās vēlēšanās palikusi "aiz svītras". Esot gan saņemta arī pretēja informācija, ka partija tomēr pie viena mandāta varētu būt tikusi, taču viņa iekšējā sajūta neesot tik optimistiska. Katrā ziņā, esot jāsagaida oficiālie rezultāti.

Rosļikovs ne īpaši labos "Stabilitātei" vēlēšanu rezultātus saista galvenokārt ar lielo konkurenci, kas izvērsusies par krievu valodā runājošo elektorātu. "Tādu savstarpējo apmētāšanos ar dubļiem un netīrumiem es 30 gadu laikā nebiju vēl redzējis," aģentūrai LETA vērtēja Rosļikovs. Viņaprāt, tas ir bijis iemesls, kādēļ krieviski runājošajiem vēlētājiem nav izveidojusies izpratne, par ko balsot, un vēlētāji nav bijuši pietiekami aktīvi.

Partijas "Latvijas attīstībai" EP deputāta kandidāts Artis Pabriks sarunā ar aģentūru LETA sprieda, ka viens EP deputāta mandāts LA, visticamāk, būs, bet līdz diviem partija neaizsniegsies. Citas partijas pagaidām komentāros ir bijušas atturīgākas, aicinot gaidīt oficiālos vēlēšanu rezultātus.

Sociālajos tīklos noslēpumaini EP vēlēšanu iespējamos rezultātus Latvijā izklāstījis LA eiroparlamentārieša Ivara Ijaba palīgs Pēteris Viņķelis: "Kopā deviņi kustoņi: 22 āboli, 17 prievītes, 12 doktori, pa seši sarkanie, buldozeri, konvoji un kepkas." Šāds vēlēšanu iznākums procentos nozīmētu, ka divas līderpartijas iegūtu pa diviem mandātiem, bet piecas sekotājas - pa vienam.

Savukārt par konkrētiem kandidātiem, kas ieguvuši mandātus, informācijas neesot pat neoficiāli. Politikas kuluāros plaši izplatīts ir viedoklis, ka no JV rindām labāko rezultātu vēlēšanās varētu būt sasniedzis eirokomisārs Valdis Dombrovskis, kurš attiecīgi trešo reizi pēc kārtas tikšot nominēts eirokomisāra amatam, atbrīvojot vietu EP vēl vienam JV politiķim. Latvijā tiesības nominēt komisāra amata kandidātu ir Ministru prezidentam, un pašlaik šo posteni ieņem JV politiķe Evika Siliņa.

Centrālā vēlēšanu komisija oficiālos vēlēšanu rezultātus atklās tikai pusnaktī naktī uz pirmdienu.

Jau ziņots, ka EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēja 16 saraksti.