Latvijā 7% iedzīvotāju kā nākamo automašīnu plāno iegādāties elektroauto, informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem. Savukārt tuvāko desmit gadu laikā par elektroauto īpašniekiem plāno būt 16% aptaujāto.
Latvijā tikai 7% iedzīvotāju kā nākamo automašīnu plāno iegādāties elektroauto (2)
"Swedbank" pārstāvji informē, ka šobrīd tikai 1% no reģistrētajām automašīnām Latvijā ir darbināmas ar elektrību, taču, lai sasniegtu Eiropas Savienības izvirzīto emisijas samazinājuma mērķi, tuvākajos gados elektroauto skaitam būtu strauji jāpieaug.
"Swedbank līzinga" apkopotā informācija liecina, ka līdz ar valsts atbalstu un auto tirgus pielāgošanos iedzīvotāju vajadzībām, pieprasījums pēc elektroauto Latvijā pēdējo gadu laikā turpina pieaugt.
Šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pārvietojas ar dīzeļa (47%), benzīna (23%) un gāzes (22%) dzinēja automašīnām, kamēr elektroauto ikdienā izmanto vien 1% respondentu, liecina "Swedbank" aptaujas dati.
Tuvāko desmit gadu laikā par elektroauto īpašniekiem plāno kļūt 16% iedzīvotāju, taču puse no aptaujātajiem (49%) par elektroauto īpašniekiem neplāno kļūt pat tuvāko desmit gadu laikā.
Galvenie faktori, kas attur iedzīvotājus no elektroauto iegādes, ir tā cena (58%), nepietiekama uzlādes infrastruktūra dzīvesvietā un tās apkārtnē (38%), šaubas par elektroauto bateriju veiktspēju (37%) un ikdienā veikto attālumu ilgums, kam nepietiktu ar vienu auto uzlādi (20%).
Noteicošie faktori, kas mudinātu izvēlēties videi draudzīgāku auto, ir zemākas iegādes izmaksas (48%), zemākas ekspluatācijas izmaksas (36%), valsts atbalsts elektroauto iegādei (31%) un nodokļu atvieglojumi (28%).
"Swedbank" auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks informē, ka pēdējā gada laikā vidējā līzinga finansējuma summa vienam elektroauto ir samazinājusies par gandrīz 10 000 eiro. Proti, ja pērn pirmajā ceturksnī vidējā viena elektroauto finansējuma summa bija 43 500 eiro, tad šogad tā ir samazinājusies uz 35 700 eiro.
Kā norāda Romaņuks, "Swedbank līzinga" finansēto jaunu elektroauto skaits strauji pieauga līdz ar valsts atbalsta programmas izsludināšanu, pieprasījumam turpinot kāpt arī šogad. Pērn teju puse jeb 45% no finansētajiem videi draudzīgiem spēkratiem bijuši elektroauto (pieaugums pret 2022.gadu ir 65%) un arī šī gada pirmajos četros mēnešos finansēto elektroauto skaits ir par 23% lielāks nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš.
Tāpat aktivizējies arī lietoto elektroauto tirgus - šogad vērojama tendence, ka puse no finansētajiem elektroauto ir mazlietoti (50%), kamēr pērn tas bija vien katrs piektais (20%). Aizvien biežāk tiek finansēti arī jauni "Plug-in" hibrīdi, šogad vairāk nekā dubultojot finansēto šī tipa hibrīdauto skaitu, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem četriem mēnešiem.
Kā liecina Klimata un enerģētikas ministrijas apkopotā informācija, pēdējo divu gadu laikā ar EKII (Emisijas kvotu izsolīšanas instruments) atbalsta programmas atbalstu iegādāti 1764 elektroauto un hibrīdauto, samazinot CO2 emisijas par 11 539 tonnām. Lielākoties (76%) no atbalsta saņēmējiem iegādājušies jaunu elektroauto, savukārt 16% valsts atbalstu saņēmuši lietota elektroauto iegādei. Tuvākajā laikā EKII programmu plānots paplašināt, piedāvājot atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kā arī palielinot atbalsta apjomu gan jauna ārēji lādējama hibrīdauto iegādei un gan palielinot esošā iekšdedzes dzinēja auto norakstīšanas bonusu.
Iedzīvotāju aptauja veikta 2024.gada maijā sadarbībā ar "Omnicom Media Group", aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.