/nginx/o/2024/06/09/16135782t1hd0a6.png)
Jaunā Latvijas olimpiskās komitejas prezidenta Raimonda Lazdiņa vārds daudziem iespējams neko īpaši neizsaka un šonedēļ viņa kļūšana par galveno sporta funkcionāru valstī radīja mazākais izbrīnu. Bet pirms 17 gadiem viņš strādāja premjera Aigara Kalvīša birojā. Un Lazdiņam ir bijušas un šķiet joprojām ir prasmes un spējas dažādām metodēm ietekmēt politiskos procesus un mācēt darboties aizkulisēs, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Atgādinām būtiskus faktus, ko būtu nozīmīgi atcerēties vērtējot un uzraugot jaunā LOK prezidenta darbu.
Atbalstu balsojumā Raimonds Lazdiņš ieguva, piesolot prāvas summas sporta federācijām.
Arī tām, kuru apgrozījums un dalībnieku skaits ir neliels. Iepriekš izglītības un zinātnes ministrija izraudzījās dažus prioritāros sporta veidus, kas var cerēt uz lielāku valsts atbalstu. Mazāk populāros sporta veidos tas raisīja neapmierinātību. Lazdiņš to izmantoja, apdalītās federācijas uzrunājis un ar šo balsu palīdzību nu kļuvis par Latvijas olimpiskās komitejas prezidentu.
Ar sportu Lazdiņš bijis saistīts tik daudz, ka ieņēmis Handbola savienības viceprezidenta posteni. Savukārt 2008.gadā dibinātajā sporta klubā PRINCIS, kur vienīgā amatpersona bijusi Lazdiņa sieva Laila. Kā vienīgie kluba dalībnieki darbojušies abu dēls un meita. Biedrībai izdevies piesaistīt lielo valsts uzņēmumu “Latvijas valsts dzelzceļš” un “Latvijas valsts meži” ziedojumus.
2007. gada 14. marts. No rīta Latvijas iedzīvotāji uzzina, ka iespējams aizturēts Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņu apsūdz smagos noziegumos. Šis notikums satricina jau tā saspringto politisko vidi.
Rīgas pilī tobrīd pēdējos mēnešus Valsts prezidentes amatā aizvada Vaira Vīķe Freiberga.
Saeimas un Valdības attiecības ar prezidenti bija nokaitētas. Ministru kabinetu jau vairāk kā divus gadus vadīja Aigars Kalvītis, kurš kopā ar Aināru Šleseru un citiem smagsvariem neklausīja brīdinājumus, ka ekonomika pārkarst un turpināja "gāzi grīdā" politiku. Koalīciju vadīja Tautas partija. Kopā ar Šlesera un Godmaņa Latvijas pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienību, ZZS un tēvzemiešiem.
Lemberga arests notiek zīmīgā brīdī. Tieši 4 dienas pirms tam Rīgas pilī Vaira Vīķe Freiberga paziņo, ka aptur Valdības un Saeimas sagatavotos būtiskos grozījumus drošības iestāžu likumos.
Valdība izmantoja tobrīd Satversmē paredzēto, ka Saeimas atvaļinājumu laikā likumus var pieņemt Ministru kabinets.
Izmaiņas drošības likumos tapa premjera Kalvīša padomnieka Raimonda Lazdiņa vadībā. Tos nesaskaņoja ar prezidentes vadīto Nacionālās drošības padomi.
Grozījumu būtība – palielināt premjera un mazināt Valsts prezidenta un Saeimas lomu valsts drošības jomā. Valdības pārraudzībā tobrīd bija Informācijas analīzes dienests, ko ar šiem Lazdiņa grozījumiem izveidotu kā galveno valstī. Tam pakļautos Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Faktiski premjera rokās nonāktu nekontrolēta vara pār specdienestu darbu. Turklāt Informācijas analīzes dienests varētu piešķirt augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam, ko līdz tam varēja darīt tikai SAB. Izmaiņas ne tikai ļautu politiķiem tieši kontrolēt drošības iestāžu darbu. Satversmes aizsardzības birojs sargāja NATO sensitīvo informāciju. Bet sabiedrotie par šādu rokādi un SAB lomas maiņu nebija informēti.
Kad Raimonda Lazdiņa vadībā radītie likumu grozījumi nonāca Saeimā, tos slēgtās sēdēs skatīja Nacionālās drošības komisija. To vadīja Dzintars Jaundžeikars no Šlesera LPP/LC. Par komisijas konsultantu tika pieaicināts agrākais Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Lainis Kamaldiņš. Tobrīd – a/s “Ventspils nafta” piederošās “Latvijas kuģniecības” iekšējās drošības dienesta priekšnieka vietnieks. Raimonds Lazdiņš savulaik bijis arī padomnieks Jaundžeikaram, kad viņš strādāja par iekšlietu ministru.
Valsts prezidente apturēja grozīto likumu publicēšanu un nodeva to tautas nobalsošanai. Referendums notika, bet līdz tam Saeima pēc sabiedrības spiediena skandalozos grozījumus atcēla. Vēlāk arī no Satversmes izslēdza 81. pantu.
Žurnāliste Madara Fridriksone ir lasījusi sēžu protokolus, kad strīdīgie Raimonda Lazdiņa vadībā tapušie grozījumi tika dzīti caur Ministru kabinetu un Saeimu. Viņas vērtējumā Lazdiņa kā premjera Kalvīša padomnieka loma notikušajā bijusi būtiska.
Skandaloza izvērtās arī Raimonda Lazdiņa strādāšana nākamajā darba vietā – lidostā Rīga. 2013.gadā, kad Lazdiņš ir lidostas "Rīga" Drošības departamenta priekšnieks, sākas izmeklēšana par iespējamu lidostas darbinieku sarunu izspiegošanu. Drošības policija kratīšanā izņem dažādas iekārtas un datorus.
Pastāvēja aizdomas, ka Lazdiņa drošībnieki pievienojuši ierakstīšanas iekārtu lidostas saziņas sistēmai.
Dažus gadus vēlāk pēc tiesāšanās, kas lidostai izmaksā vairāk kā 100 tūkstošus, Lazdiņu un viņa padotos atjauno amatos. Viņiem tiek noteikta dīkstāve.
Pēc vienošanās un nesaņemtās algas samaksāšanas – visticamāk vairāku desmitu tūkstošu apmērā, Lazdiņš sāk strādāt pie sava agrākā priekšnieka Aigara Kalvīša Krievijas Gazprom kontrolētajā "Latvijas gāzē". Tur viņš bija Ekspluatācijas un tehniskā departamenta Analītikas un risku novēršanas daļas vadītājs. Kalvītis uzņēmumā pieņēma arī vēl citas valstī augstas amatpersonas. Bijušo Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani, bijušo Veselības ministru Vinetu Veldri, kurš atbild par darbu ar parādniekiem.
Šajā laikā publiski izskan daudzi stāsti par uzņēmumiem un privātpersonām, kam Latvijas gāze uzrēķina milzu soda naudas par it kā sabojātiem gāzes skaitītājiem. Vēlāk Satversmes tiesa nospriež, ka tik lielus maksājumus “Latvijas gāze” nebija tiesīga iekasēt.
Vēl šogad Raimonds Lazdiņš solīja atgriezties politikā un tajā ievest jaunus cilvēkus. Viņš vadīja agrāko Alda Gobzema politisko veidojumu "Katram un katrai", ko pārdēvēja par "Platformu 21". Partija joprojām saņem naudu no valsts budžeta – nepilnus 190 tūkstošus eiro gadā. Pēc kļūšanas par LOK šefu savas politiķa ambīcijas Lazdiņš esot nolicis malā.