Noskaties ⟩ Prokuratūra apsūdz amatpersonas un CVK sadarbības partneri par 325 000 izkrāpšanu no valsts

Eiropas parlamenta vēlēšanās 2019.gadā pirmo reizi varēja balsot jebkurā iecirknī. Tādu lēmumu Saeima pieņēma gadu pirms vēlēšanām. Lai to nodrošinātu, Centrālā vēlēšanu komisija prasīja nedaudz virs pusotra miljona, bet pēc ilgām diskusijām ar finanšu ministriju un Saeimu, saņēma tikai 170 tūkstošus.

Laika līdz vēlēšanām bija maz, konkursā par sistēmas izstrādi uzvarēja jau ilggadējais CVK sadarbības partneris SIA "SOAAR". Tam bija 23 dienas, lai izstrādātu un testētu vēlēšanu sistēmu.

Vēlēšanas notika. Taču sistēma nedarbojās kā nākas - ne visiem gribētājiem izdevās nobalsot brīvi izvēlētā iecirknī. Pēc vēlēšanām to revidēja Valsts kontrole. Tā aizrādīja, ka tik būtisku tehnoloģiju izstrādāšana nedrīkstētu būt sasteigta un nepietiekami finansēta, jo riski zaudēt uzticību vēlēšanām ir pārāk lieli.

CVK vēlēšanu tehnisko risinājumu jomā jau ilgtoši bija atkarīgs no viena uzņēmuma. Naudu citas sistēmas izstrādāšanai komisijai nepiešķīra un katrā konkursā tā atkal nonāca atpakaļ pie SOAAR. Tas šķita aizdomīgi gan citām tehnoloģiju firmām, gan politiķiem.

Par sistēmas maiņu diskutēja jau Māra Kučinska valdība, bet pie konkrētākas rīcības bez lielas steigas ķērās Krišjāņa Kariņa ministru kabinets.

Pēc diskusijām starp CVK, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, vides un finanšu ministriju tika konstatēts acīmredzamais, ka CVK nepietiek resursu, lai visu izdarītu, tāpēc nepieciešama lielāka centralizācija. Tā kā par vēlētāju reģistru atbidēja PMLP, tad viņiem arī uzlika pienākumu sagatavot to nākamajām vēlēšanām.

Tikmēr vēlēšanas bija jau bīstami tuvu. PMLP nācās darīt to pašu, ko CVK - steidzami veidot sistēmu sadarbībā ar vienīgo vēlēšanās pieredzējušo uzņēmumu SOAAR. Tas beidzās ar krimināllietu visiem iesastītajiem.

Iekšējās drošības biroja sāktā krimināllieta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts līdzekļu izkrāpšanu nokļuvusi tiesā. Tajā apsūdzētas trīs valsts amatpersonas un uzņēmējs, kurām inkriminētie noziegumi saistīti ar pārvaldes veiktajiem iepirkumiem elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izstrādei pašvaldības un Saeimas vēlēšanām.

Kriminālprocesu IDB sāka tūlīt pēc 14. Saeimas vēlēšanām - 2022. gada novembrī. Tas saistīts ar 2020. un 2021. gadā organizētajiem iepirkumiem tiešsaistes vēlētāju reģistra izstrādei kārtējām pašvaldību un Varakļānu un Rēzeknes ārkārtas vēlēšanām.

Izmeklētāju un prokuratūras ieskatā divi PMLP darbinieki ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli, rīkojot iepirkuma konkursu tā, lai tajā varētu piedalīties tikai viens uzņēmums – SIA "SOAAR". Nekā personīga zināms, ka abas amatpersonas joprojām turpina darbu PMLP.

Trešā amatpersona – kāds Valsts reģionālās attīstības aģentūras darbinieks – apsūdzēts, jo sniedzis padomu PMLP darbiniekiem, kā apiet publisko iepirkumu likumu un vajadzīgo pasūtīt Elektronisko iepirkumu sistēmā. Viņam nav ierobežojumu turpināt darbu tajā pašā amatā.

Centrālais lietā apsūdzētais ir "SOAAR" valdes loceklis Renārs Kadžulis. Izmeklētāji uzskata, ka Kadžulis krāpies gan izrakstot nepamatotus pieņemšanas – nodošanas aktus, gan faktiski izstrādājot tehnisko specifikāciju, ierobežojot godīgu konkurenci un nodrošinot sava uzņēmuma kļūšanu par vienīgo sistēmas izstrādātāju un uzturētāju.

"Nekā personīga" rīcībā esošā informācija liecina, ka visiem apsūdzētajiem inkriminēti pārkāpumi pēc trīs krimināllikuma pantiem – par līdzdalību noziegumā, par krāpšanu lielā apmērā vai grupā, un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja darbība izraisījusi smagas sekas.

Prokuratūra uzskata, ka kopumā no valsts izkrāpti 325 tūkstoši. Tas ir par gandrīz 200 tūkstošiem mazāk, nekā sākotnēji saskaitīja IDB. Tajā pie izkrāptajiem līdzekļiem bija ieskaitīts arī par Saeimas vēlēšanu rīkošanu plānotā samaksa. Norēķini starp PMLP un "SOAAR" par to tā arī nav notikuši.

Šajās vēlēšanās izmantoto elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru veidojis uzņēmums "RIX Technologies". Bet arī tai par pamatu izmantota 2021.gada pašvaldību vēlēšanām radītā sistēma. Konkurss noslēgts decembrī, taču iepirkums un pavadošie dokumenti nav publiski pieejami.

Krimināllietā ir 15 sējumi, kopā gandrīz 3500 lapas. Tā maija beigās nodota Rīgas pilsētas tiesai. Šonedēļ tiesa lietu atdevusi atpakaļ. Konstatēts, ka prokurore nav nodevusi apsūdzētajiem visus ar lietu saistītos materiālus. Kopumā tie nav saņēmuši 24 lietiskos pierādījumus.

Iekšējās drošības birojs atteicās plašāk komentēt lietas būtību un izvirzītās apsūdzības, sakot, ka lietas virzītājs šobrīd ir prokuratūra un ar visiem jautājumiem jāvēršas tur. Arī prokuratūra atteica sniegt interviju. Atbildīgā prokurore Džena Andersone šobrīd esot slima, savukārt virsprokurors par konkrētu lietu nevēloties runāt.

Uz šīm vēlēšanām vēlētāju reģistru paguva nodrošināt, taču balsis iecirkņos jāskaita ar rokām. Jau kopš 11. Saeimas vēlēšanām tam izmantoja "SOAAR" sistēmu "Balsis". Sistēma tika īrēta un CVK tā nepiederēja.

Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs pāries VRAA pārziņā, kas izstrādās platformu, kuru varēs izmantot visām vēlēšanām un referendumiem. VRAA rēķina, ka tam varētu būt nepieciešami 4,95-5,75 miljoni eiro.

Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ilgstoši izmeklēja un nodeva prokuratūrai lietu par iespējamiem "SOAAR" pārkāpumiem CVK veiktā iepirkumā, apvainojot Kadžuli un bijušo CVK priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu par krāpšanos lielā apmērā.