Noskaties ⟩ Valsts autoceļus joprojām uztur viens monopolists (2)

Pirms četriem gadiem Saeima nolēma likvidēt monopolu autoceļu uzturēšanā. To visā Latvijā darīja valsts uzņēmums Latvijas autoceļu uzturētājs, bet tagad valsts sadalīta 19 reģionos, kur katrā rīko konkursu. 2021. gada novembrī “Latvijas Valsts ceļu” iepirkumu komisija atvēra piedāvājumus, un izrādījās, ka gandrīz visos lētākais bija no līdzšinējā monopolista “Latvijas autoceļu uzturētāja”. Piecus gadus apsaimniekot valsts ceļus uzņēmums piedāvāja par 50 miljoniem eiro lētāk, nekā tas izmaksāja pirms tam.

Zemāku summu par LAU Daugavpilī piedāvāja tikai “Clean-R”. Tas solīja apsaimniekot reģiona ceļus par 400 000 eiro lētāk, bet komisija šo piedāvājumu uzskatīja par nepamatotu un noraidīja. Limbažos lētāks piedāvājums bija “Bindera” un “Limbažu ceļu” apvienībai, bet Talsu un Ventspils apkaimē – “Saldus ceļinieks” kopā ar igauņu “Trev-2 Grupp”. Kad 2022. gada pavasarī pienāca laiks slēgt līgumus, privātie konkursu uzvarētāji atteicās. Pēc Ukrainas kara sākuma nebija skaidrs, kā sadārdzināsies materiāli un vai krievu izejvielas vispār varēs aizstāt. Visus 19 līgumus noslēdza ar to pašu monopolistu “Latvijas autoceļu uzturētāju”. Piecos gados – 205 miljoni eiro.

Taču tikai dažus mēnešus vēlāk Latvijas valsts ceļi visus līgumus grozīja un Krievijas uzsāktā kara radītā sadārdzinājuma dēļ kopējo summu palielināja par 15%. Summa sasniedza 236 miljonus. 50 miljonu ietaupījums saruka līdz 20 miljoniem.

Tālis Linkaits, Bijušais satiksmes ministrs (Jaunā konservatīvā partija): 

“Es jau nācu uz ministriju ar to uzstādījumu, ka tirgus ir jāatver. Tā kā tā bija mana iniciatīva. Ņemot vērā, ka tirgus tiek atvērts pirmo reizi, īsti jau nezini tās izmaksas un – pēdējos gados mums bija ļoti straujš inflācijas lēciens -, vai tā cena ir pareizi kalkulēta. Bet, manuprāt, pats veids, kā mēs atlasām pakalpojuma sniedzējus konkursa kārtībā, tas ir pareizs.”

Vilnis Vitkovskis, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs: 

“Tas bija mums tāds grūdiens ārpus komforta zonas, bija jāpārskata visi efektivitātes, produktivitātes jautājumi. Mēs apzinājāmies arī to, ka mums šis tirgus ir jānotur kā tirgus spēlētājam, un mēs to balansējam kopā ar citiem ieņēmumiem un komercpakalpojumiem.”

Tirgus atvēršana noņēma arī ierobežojumu LAU piedalīties pašvaldību konkursos. Tagad valsts uzņēmumam ir līgumi ar 30 novadiem vai to komunālajām pārvaldēm. Pagājušajā gadā tie ienesa 5,6 miljonus eiro, vēl trīs miljonus saņēma no Latvijas valsts mežiem par meža ceļu uzturēšanu. Tomēr valsts uzņēmums samazina darbinieku skaitu.

Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autotransporta infrastruktūras departamenta direktors: 

“LAU bija arī darbu plānotāji. Tas prasīja vairāk darbiniekus, zinošus darbiniekus, uz vietām esošus darbiniekus. Šajā brīdī LAU nav jāplāno darbu daudzums visās 19 daļās, to dara Latvijas valsts ceļi.”

Vilnis Vitkovskis, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs: 

“Tā ir tā pārmaiņu vadība. Mēs kādreiz darbojāmies citos apstākļos, tādos siltumnīcas apstākļos, tagad – tirgus apstākļos. Ir nostabilizējies apgrozījums, mēs varam drošāk, jaudīgāk un pārliecinošāk skatīties gan uz savām attīstības programmām, gan uz darbinieku attīstību, apmācību, motivāciju.”

LAU līgumu portfelī iztrūkst valsts lielākās pilsētas. Pagājušajā gadā Liepājas rīkotajā iepirkumā valsts uzņēmuma piedāvājums izrādījās visdārgākais. “Nekā personīga” rīcībā esošā tāme liecina, ka tikai dienu pirms dokumentu iesniegšanas uzņēmums bija sarēķinājis par 13 tūkstošiem mazāku ciparu. Tiešsaistes sapulcē atbildīgie vienojās, ka summu var samazināt vēl vairāk. Taču LAU konkursā iesniedza par gandrīz 30 tūkstošiem dārgāku piedāvājumu.

Vilnis Vitkovskis, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs: 

“(NP: Ir apzināti soļi, kur jūs saprotat, ka nevarat atļauties uzņemties līgumu vai tā ir drīzāk kāda iekšēja neizdarība?) Es jums vispār nevaru apstiprināt informāciju par šādu gājienu. Ļoti žēl, ka mēs Liepāju zaudējām. Mēs tiešām cerējām, ka mēs tur iegūsim pasūtījumu. Tika vērtēti visi faktori, ko mēs vērtējām līdz šim un vienkārši zaudējam. Par šādu scenāriju vai kaut kādām tādām domām es absolūti nevaru piekrist.”

Pie līguma tika “CleanR” grupas uzņēmums “Vizii Urban”. Šī firma ir vienīgais pretendents konkursā uz ielu apsaimniekošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā. Tajā pašā konkursā vienīgais pretendents ceļu uzturēšanai Rīgas Kreisajā krastā ir “Latvijas autoceļu uzturētāja” un “Roadeks” apvienība.

Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autotransporta infrastruktūras departamenta direktors:

 “Biznesa uzsākšana – un šo varētu saukt par biznesa uzsākšanu – tas vienmēr ir dārgāk nekā turpināt kādu iesāktu biznesu. (NP: Aizdomas par apzinātu tirgus dalīšanu – tādas jums ir šo gadu laikā radušās?) Nē, nav. Tas gan arī nav mūsu uzdevums to pētīt, tas citām institūcijām jāpēta.”

2023. gadā valsts uzņēmums guva 1,1 miljona peļņu. Papildus valsts, pašvaldību un meža ceļu uzturēšanai tam ir arī karjeri, tādēļ LAU tirgojas ar smilti un šķembām. Tagad valsts kompānijai uzticēta arī robežas posma būvniecība. Satiksmes ministrija norāda – ja nākotnē privātās firmas parādīs, ka spēj pildīt stratēģiski svarīgus uzdevumus, piemēram, operatīvi labot plūdu sabojātus ceļus, tad “Latvijas autoceļu uzturētāju” varēs privatizēt.

Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autotransporta infrastruktūras departamenta direktors: 

“Ir LAU stratēģiskie mērķi un tur ar Konkurences padomi ir diskusijas, kā to tālāk virzīt. Tas nenozīmē, ka uzreiz nākamgad vai aiznākamgad tam jānotiek, bet par principiem, kas tālāk tiek iezīmēti stratēģijā attiecībā uz LAU.”

Lai kāds valsts kompāniju gribētu pirkt, ieņēmumi jāaudzē, bet izdevumi jāsamazina. Pēdējo gadu laikā valsts uzņēmums no darba atbrīvojis vairāk nekā simts cilvēku. Uz šāda fona darbiniekiem neizpratni izraisījis lēmums sāli ceļu kaisīšanai iepirkt daudz agrāk kā citus gadus.

Parasti sāls krājumus ziemai autoceļu uzturētājs iepērk rudens sākumā. Tā parasti sanāk lētāk, turklāt sāls noliktavā jāglabā īsāku laiku, tātad lielāka iespēja, ka tas nepiesūksies ar mitrumu.

Svētdien, 9. jūnija, rītā Rīgas ostā ienāca kuģis “Phillip Bay”. Tas no Ēģiptes Damietas ostas izbrauca 23.maijā. Tā krava paredzēta uzņēmumam “Lat Salt Trade”, kas ir viens no diviem uzņēmumiem, kas šopavasar ar LAU slēdzis līgumu par kopumā 33 tūkstošu tonnu sāls piegādi, par to samaksās divus miljonus eiro. Otrais – Lietuvas uzņēmums “Keluva” – nebija iztirgojis visus iepriekšējās ziemas sezonas no Marokas savestos krājumus un jau tagad paspējis tos izvadāt pa LAU noliktavām.

Vilnis Vitkovskis, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs: 

“Šobrīd atļauties riskēt, ka mēs tikai rudenī sāktu sāls piegādi, nebūt droši, ka mums ir uzpildītas noliktavas, pie tam par labām cenām – es domāju, tas ir ļoti pareizs un tālredzīgs lēmums.”

Pašvaldības un citi pircēji sāli pērk rudenī, jo negrib iesaldēt naudu un maksāt par kaut ko, kas būs vajadzīgs pēc pusgada. Autoceļu uzturētāja vadītājs apgalvo, ka viņiem tā nav problēma, jo līgumā noteikti ļoti gari samaksas termiņi.

Autoceļu uzturētājs par tehniskās sāls piegādi slēdzis vispārīgo vienošanos ar septiņiem piegādātājiem. Taču pavasarī pārējie piegādātāji nav varējuši piedāvāt sāli, jo orientējušies uz rudens sezonu. Līdz sankciju ieviešanai sāli veda no Baltkrievijas, bet tagad kvalitatīvākā skaitās produkcija no Vācijas.

Rūta Vilciņa, “Lat Salt Trade” prokūriste: 

“Latvija vienmēr iepirkumu veidoja kaut kad augustā. Šogad ir pirmais gads, kad viņi veido to tā, kā to dara lietuvieši un igauņi. Visu laiku to lielākoties veica Baltkrievija un Krievija, jo vēl arī Urālkālijs bija otrs lielākais piegādātājs, tur bija normālas cenas. Bet tas viss atkrīt.”

LAU vērtējumā ar sagādātājiem 30 tūkstošiem tonnu gan nākamajai ziemai tāpat nepietiks. Ap Ziemassvētkiem iespējams būšot jāpērk vēl – Rīgas ielu apsaimniekošanas līguma dēļ.

Iepriekš jau stāstījām, ka robežas būvniecības projektā LAU iesniedza saskaņošanai plānu kontrabandā pieķertu apakšuzņēmēju. Valsts uzņēmums apgalvo, ka tas bijis pārpratums un ar aizdomīgo firmu sadarbība nenotiek.