Eksperti: EP vēlēšanu rezultāti Latvijā ir bez lieliem pārsteigumiem

Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle izcēla atšķirību rezultātos starp partiju līderiem un citiem kandidātiem, norādot, ka EP vēlēšanās vēlētāji vairāk uzticas līdera personībai.

Viņa atzīmēja, ka visām EP ievēlētajām partijām ir bijušas savas "lokomotīves" jeb līderi. Tas, politoloģes vērtējumā, iztrūka "Stabilitātei", kas vēlēšanās ieguva vien 1,98% vēlētāju atbalstu, un "ne tuvu" nesasniedza krievvalodīgo elektorātu. "Vēlētājs [partijas kandidātu] sarakstā nevarēja atrast uzvārdu, kas viņu piesaistītu šim sarakstam," viņa pieļāva.

Lielākie vēlēšanu zaudētāji, politoloģes vērtējumā, ir arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas sasniedza vien 2,28% vēlētāju atbalstu, neskatoties uz lielajiem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā.

Savukārt "Progresīvo" rezultātus Metla-Rozentāle vērtēja kā daļēju zaudējumu - lai arī partija ir ievēlēta EP, rezultāti ir zemāki nekā brīžiem reitingos uzrādītie rādītāji. Tāpat viņa izcēla EP ievēlēto Mārtiņu Staķi (P), kas izkonkurējis saraksta līderi Elīnu Pinto, lai arī Staķis pārstāv "daudz konservatīvākas vērtības un mierīgāku, ne tik progresīvu retoriku".

Komentējot JV uzvaru vēlēšanās, politoloģe atzīmēja, ka pēdējā laika notikumi daļai vēlētāju varēja radīt bažas par savu izvēli. Taču tā kā skandāli, kuros bija iesaistīta JV, kļuva "tik neticami un nereālistiski", tā saucamais uzticamais JV vēlētājs izšķīrās, ka argumenti nav pietiekami pārliecinoši izvēles maiņai. Politoloģe arī pieļāva, ka daļa vēlētāju varēja pat kautrēties atklāt, ka balsos par JV, lai izvairītos no kritikas.

Politoloģe domā, ka Latvijas politikā iezīmējas jauna tendence, ka vēlētāju no viņa politiskās izvēles nenovirza nelieli skandāli. Ja vēlētājs vēlas paust savu attieksmi, viņš izvēlas to darīt pret konkrētu kandidātu, piemēram, ievelkot plusu vai kandidātu nosvītrojot.

Vēlēšanu rezultāti Latvijā nepārsteidza arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētnieci un lektori Vinetu Kleinbergu. Tie parāda, ka Latvijas iedzīvotāji nobalso par atpazīstamām un stabilu vērtību pārstāvošām personībām, lai arī starp ievēlētājiem EP deputātiem ir arī "jaunas sejas", piemēram, "Apvienotā saraksta" (AS) vadošais kandidāts Reinis Pozņaks. "Tas nekas, ka viņš iepriekš politikā nav darbojies. Viņš pārstāv šo konkrēto virzienu - pret karu Ukrainā, pret Krieviju, par ko cilvēki arī nobalsojuši," sacīja pētniece.

Ievēlētie kandidāti, Kleinbergas vērtējumā, ir ļoti spēcīgi. "Pat svītrojot Kariņu, vēlētājam nebija jāizdara grūtā izvēle tāpēc, ka izsvītrojis spēcīgu kandidātu," pieļāva pētniece.

Viņasprāt, lielais svītrojumu skaits Kariņam skaidrojams ne tikai ar iespējamiem pārkāpumiem lidojumu lietā, bet arī ar viņa ilgo darbību iekšpolitikā. "Līdz ar ko vēlētāji [Kariņu] vairāk saista ar iekšpolitikas jautājumiem, un varbūt pat aizmirsuši, ka viņš ar savu politisko pieredzi nāk no EP," izteica Kleinberga. Vienlaikus viņa pieļāva, ka Kariņš būtu dabūjis "krietni mazāk" svītrojumu, ja nebūtu "lidmašīnu skandāla".

Jau ziņots, ka EP vēlēšanās vislielāko vēlētāju atbalstu ieguvusi JV, otrajā vietā atstājot NA, un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputātu mandātiem. Savukārt "Latvijas attīstībai", AS, "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

EP no JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA - Roberts Zīle un Rihards Kols. LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS - Pozņaks, "Progresīvos" - Staķis, "Saskaņu" - Nils Ušakovs, bet LPV - Vilis Krištopans.

CVK oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti gan var nedaudz var mainīties, jo vēl nav saskaitīti pasta balsošanas rezultāti. Iespēju balsot pa pastu izmantojuši 1497 Latvijas pilsoņi.