/nginx/o/2024/06/10/16137382t1hb2bb.jpg)
Krievijas varasiestādes arvien biežāk cenšas nosūtīt karot pret Ukrainu arī studentus no Āfrikas un nodarbinātos migrantus, spiežot viņus parakstīt ar Aizsardzības ministriju līgumus par dienestu armijā, vēsta ASV aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz situāciju pārzinošiem avotiem.
Tiem studentiem un migrantiem, kas atteiksies parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju, tiek draudēts ar studentu vai strādājošā vīzas anulēšanu.
Šādā veidā savervētie studenti un migranti piedalās arī Krievijas armijas uzbrukumā Harkivas apgabalā.
Kā norāda “Bloomberg”, šādu taktiku iepriekš izmantoja algotņu grupējums “Vagner”. Viens no medija avotiem apliecināja, ka Krievija ārvalstu studentus un migrantus karā pret Ukrainu piespiedu kārtā mēģināja iesaistīt jau kopš pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022.gada februārī.
Šādi kareivji parasti cieš īpaši lielus zaudējumus, jo studentus un migrantus visbiežāk izmanto riskantās uzbrukumu operācijās.
Kā liecina Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija, Krievija īsteno globālu ārvalstu algotņu vervēšanas kampaņu.
Šī kampaņa tiek īstenota vismaz 21 valstī, ieskaitot arī vairākas Āfrikas valstis.
Krievijā studē 35 000 līdz 37 000 studentu no Āfrikas.
Karā pret Ukrainu Krievija iesaista ne tikai Āfrikas valstu pilsoņus. Iepriekš mediji ziņojuši, ka Krievijas armijā karā pret Ukrainu piedalās Nepālas, Serbijas un vairāku Vidusāzijas valstu pilsoņi.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)