EK prognozē, ka Latvijā 2070. gadā valsts pensija būs tikai 13,5% no vidējās algas (2)

Latvijā pašreiz vidējā valsts pensija pret vidējo algu ir 25,5%, savukārt saskaņā ar EK prognozēm 2070. gadā pensija veidos vairs tikai 13,5%.

Tas nozīmē, ka cilvēks, kas ir saņēmis atalgojumu valstī vidējās algas apmērā un nav neko krājis papildus, aizejot pensijā, 2070. gadā saņems tikai valsts pensiju 13,5% apmērā no līdzšinējā atalgojuma, skaidro LAA.

Pašlaik vidējais ES valstu pensijas attiecības pret algu rādītājs ir 43%, kas līdz 2070. gadam prognozēti samazināsies līdz 36%. Šī prognoze tiek veidota, pieņemot, ka pensiju veidošanas politika paliek nemainīga. Tādēļ EK norāda, ka finanšu līdzekļu privāta uzkrāšana vecumdienām ir galvenais veids, kā palielināt vecumdienu ienākumus, papildinot pieticīgās valsts pensijas.

LAA atzīmē, ka Latvijā uzkrāšanas kultūra joprojām ir ļoti zemā līmenī, lai arī finanšu tirgus dalībnieki piedāvā ļoti dažādus veidus un rīkus, kā veidot uzkrājumus – tostarp ir gan pensiju fondi, gan klasiskie banku noguldījumi, gan dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, gan ieguldījumi kapitāla tirgos. Tāpat uzkrājumus var veidot citādi, piemēram, ieguldot nekustamajā īpašumā, dārgmetālos un dārglietās u.c. Tomēr nesens banku nozares pētījums liecina, ka 41% Latvijas iedzīvotāju izvēlas neveidot kādu papildu uzkrājumu pensijas vecumam, jo par šo jautājumu līdz šim nav pat domājuši.

Vienlaikus asociācijā norāda, ka vēsturiski dzīvības apdrošināšana ne tikai Latvijā, bet arī citās attīstītajās valstīs ir lielākais apdrošināšanas veids un nozīmīgs rīks, kā iedzīvotājiem vairot sociālo drošību un veidot uzkrājumus. Latvijā dzīvības apdrošināšanai vēl ir liels izaugsmes potenciāls, jo vidējā dzīvības apdrošināšanas prēmija (viena iedzīvotāja iemaksātā summa apdrošinātājam) Latvijā ir ap 60 eiro, kamēr vidēji Eiropas Savienībā – virs 1000 eiro gadā.

"Protams, Eiropas Komisijas prognozes, turklāt uz tik ilgu laika periodu – līdz 2070. gadam – ir vispārīgas. Dzīve un valstu sociālās apdrošināšanas politikas izmaiņas var ienest lielas korekcijas. Tomēr galvenās tendences būs nemainīgas, un šī prognoze būtu jāuztver ļoti nopietni. Ir skaidrs, ka Eiropas sabiedrība noveco. Lai mūsu un nākamās paaudzes vecumdienas varētu sagaidīt ar cienījamu materiālo stāvokli, nopietnas pūles būs jāpieliek ne tikai valstij, bet mums katram pašam," saka LAA prezidents Jānis Abāšins.