INFOGRAFIKA ⟩ IKP pieauguma prognozi šim gadam saglabā 1,8% apmērā

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 3,6% līdz 3,3%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3,8% apmērā.

"Šis gads aizsācies ar samērā spēcīgu tautsaimniecības izaugsmi. Taču tik straujš kāpums nebūs noturīgs un turpmākajos ceturkšņos pieauguma temps palēnināsies, kopējam 2024.gada sniegumam prognozēs nemainoties, tomēr piešķirot mazāku izaugsmes inerci 2025.gadam," pauž Latvijas Bankā, piebilstot, ka ģeopolitiskie riski saglabājas augsti, joprojām augstas ir arī kredītu procentu likmes, tāpēc iedzīvotāji un investori izdevumos ir piesardzīgi.

Tāpat Latvijas Bankā skaidro, ka, lēšot zemāku privātā patēriņa un privāto investīciju līmeni, 2025.gada prognoze samazināta salīdzinājumā ar 2024.gada martā prognozēto. Iekšzemes pieprasījums īstermiņā saglabāsies kā galvenais virzītājspēks, tomēr tas būs mazāk jaudīgs, nekā prognozēts iepriekš. Nozīmīgu artavu iekšzemes pieprasījuma pieaugumā nodrošinās valdības investīcijas.

Latvijas Bankā arī norāda, ka redzējums par 2026.gada prognozēm nemainās, un IKP pieaugums saglabāts 3,8%. Šādu straujāku kāpumu nodrošinās gan privātā patēriņa un investīciju, gan eksporta spēcināšanās.

Līdzšinējais vājais eksporta sniegums ir skaidrojams nevis ar būtisku konkurētspējas mazināšanos, bet gan ar Latvijas eksporta tirgu vājumu. Tomēr bažas par konkurētspēju saglabājas, jo samērā augstais algu kāpums, kas ir straujāks nekā tirdzniecības partnervalstīs un pārsniedz produktivitātes pieaugumu, vājina izmaksu konkurētspēju un apgrūtina eksportētāju iespējas noturēt un paplašināt savas tirgus daļas, norāda Latvijas Bankā.

Inflācijas prognoze šim gadam saglabāta 1,5% apmērā

Latvijas Banka saglabājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam 1,5% apmērā, pavēstīja Latvijas Banka.

Savukārt 2025.gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no martā prognozētajiem 1,9% līdz 2,1%, bet 2026.gadam inflācijas prognoze saglabāta 1,8% apmērā.

"Šā gada pirmajos mēnešos inflācija ir bijusi neliela. Pēdējo mēnešu inflācijas dati bijuši nedaudz zemāki, nekā tika prognozēts 2024.gada martā, tomēr kopš tā laika augstākas kļuvušas dabasgāzes nākotnes darījumu cenas, tāpēc Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2024.gadam nav mainīta un ir 1,5%," skaidro centrālajā bankā.

Latvijas Bankā arī min, ka 2024.gada pirmajos mēnešos saruka elektroenerģijas un siltumapgādes cenas, bet straujāk auga cenas, tostarp administratīvi regulējamās cenas dažādiem pakalpojumiem. Šajā periodā tika palielināti arī netiešie nodokļi, bet cenu pieaugumu atsevišķos mēnešos pārtikai un rūpniecības precēm noteica cenu svārstīgums tirdzniecības akciju ietekmē. Globālo piegādes ķēžu traucējumi ģeopolitisko sasprindzinājumu dēļ nav būtiski ietekmējuši rūpniecības preču cenas.

Tāpat Latvijas Bankā atzīmē, ka turpmākajos divos gados inflācija Latvijā tiek prognozēta ap 2%, proti, 2025.gadā Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1% apmērā, bet 2026.gadā - 1,8% apmērā.

Latvijas Bankā norāda, ka, mazinoties enerģijas cenu ietekmei uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu, palielinās iekšzemes faktoru loma cenu attīstībā.

Pēc Latvijas Bankā minētā, Latvijas darba tirgus joprojām ir saspringts - bezdarbs ir zems un algu pieaugums jūtami apsteidz produktivitāti. Arī vidējā termiņā gaidāms noturīgs algu kāpums, kas būs virs 7%. Šāds algu pieaugums vidējā termiņā veicinās noturīgas pamatinflācijas saglabāšanos augstākā līmenī nekā kopējā inflācija.

Centrālajā bankā sagaida, ka 2024.gadā pamatinflācija Latvijā būs 3,6%, 2025.gadā - 3,3%, bet 2026.gadā - 3%.

Prognozē valsts budžeta deficītu 3,8% apmērā no IKP

Latvijas Banka šogad prognozē valsts budžeta deficītu 3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr martā budžeta deficīts šajā gadā tika prognozēts 4,1% apmērā.

Savukārt 2025.gadā budžeta deficīts šobrīd tiek prognozēts 3,5% apmērā no IKP (marta prognozē 3,4% no IKP), bet 2026.gadā - 2,8% apmērā no IKP (marta prognozē 2,3% no IKP).

"Ņemot vērā lēnāku nodokļu ieņēmumu kāpumu, galvenokārt izzūdot augstās inflācijas ietekmei, budžeta deficīts šim gadam tiek prognozēts lielāks nekā pērn. Vienlaikus, palielinoties valdības investīcijām un ņemot vērā finansējuma pieaugumu atlīdzībai dažādās nozarēs strādājošajiem, kopējo izdevumu pieauguma temps gaidāms spēcīgāks," norāda Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā arī atzīmē, ka budžeta deficīta vērtējums šim gadam uzlabojies salīdzinājumā ar martā prognozēto atsevišķu nodokļu pieņēmumu precizējumu un labākas nodokļu izpildes dēļ. Savukārt turpmākajiem gadiem bilances novērtējums pasliktināts, pa gadiem precizējot Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas un "Rail Baltica" projekta izdevumus atbilstoši aktuālajai pieejamai informācijai.

Latvijas Banka šogad prognozē arī lielāku valdības parādu nekā pērn, kā arī ir palielinājusi valdības parāda prognozes turpmākajiem gadiem.

Valsts parāds 2024.gadam šobrīd tiek prognozēts 44,5% apmērā no IKP (marta prognozē 44,3% no IKP), 2025.gadam - 45,5% apmērā no IKP (marta prognozē 45,2%), bet 2026.gadam - 46% apmērā no IKP (marta prognozē 45,7% no IKP).