Otrdien Rīgā tika aizvadīts nozīmīgs samits, kurā Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs uzņēma ne vien Bukarestes deviņnieka (B9) valstis, bet arī Somijas un Zviedrijas līderus, kā arī NATO ģenerālsekretāru. Patlaban noris priekšdarbi pēc nepilna mēneša gaidāmajam lielajam NATO samitam Vašingtonā, kurā varētu tikt pieņemti jauni lēmumi gan attiecībā uz austrumu flanga aizsardzību, gan arī Ukrainai nepieciešamās militārās palīdzības "apdrošināšanu" pret politiskajiem satricinājumiem. 

Izkristalizējušās sešas idejas un virzieni, par ko NATO austrumu flangs Vašingtonā mēģinās pārliecināt pārējos NATO sabiedrotos – rietumvalstis, kuras karu un apdraudējumu no Krievijas puses neizjūt tik tuvu. Pozitīva zīme bija NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga dalība samitā. Cik veiksmīgi par tām būs izdevies pārliecināt Rietumu partnerus, jau nākammēnes varēsim pārliecināties Vašingtonas samitā.

NATO austrumu flanga aizsardzība

Baltijas valstīm jo īpaši svarīgs temats ir NATO reģionālie aizsardzības plāni – kā militāra apdraudējuma gadījumā austrumu flanga valstis varētu aizstāvēt sevi pašas un kāda palīdzība būtu gaidāma no pārējām NATO dalībvalstīm.

Polijas prezidents Andžejs Duda samita noslēguma preses konferencē norādīja, ka NATO austrumu robeža ir visapdraudētākais NATO ārējās robežas posms – tā ir pēdējā NATO aizsardzības līnija iespējama uzbrukuma gadījumā. Tāpēc šī reģiona plāniem ir jābūt detalizētiem.

“Lai mēs zinātu, kuras valstis un kuras vienības iesaistīsies aizsardzības pasākumos, īpaši runājot par ātrās reaģēšanas spēku mobilizāciju gadījumā, ja tiešām tiek apdraudēta mūsu drošība,” uzsvēra Duda.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X