„Pavisam ir trīs saules ultravioletā starojuma veidi – UVC, UVB un UVA. UVC starus bloķē atmosfēras ozona slānis, un tie neskar mūsu ādu, savukārt UVA stari veicina tās novecošanos un pigmentāciju, bet UVB stari nokļūt taisni ādas šūnas kodolā un izraisa DNS izmaiņas, kas saistītas ar ādas vēža veidošanos. Lai cik briesmīgi tas neizklausītos, bet tieši ādas vēzis ir visbiežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs pasaulē, un, lai no tā izvairītos, neizmērojami svarīga ir ikdienā pielietotā aizsardzība pret sauli. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā populārākais ir I un II fototips – šeit dzīvojošajiem raksturīga gaiša āda un mati, gaiša acu krāsa –, kas nozīmē, ka esam īpaši pakļauti saules staru kaitīgajai ietekmei. Saules starojums tāpat izraisa fotonovecošanos, proti, tās iedarbībā āda priekšlaikus noveco, zūd tās elasticitāte un veidojas grumbas,” skaidro dermatoloģe Dr. Zane Kronberga.
Fotoaizsardzība – ikdienas rūpes pret ādas novecošanos
UV kaitīgais starojums un ilgstoša atrašanās saulē negatīvi ietekmē mūsu ādu – tā kļūst sausa, pakāpeniski samazinās kolagēns un elastīns, kā rezultātā zūd ādas apjoms un elastība, parādās grumbiņas, iespējams novērot arī pastiprinātu pigmentāciju, piemēram, tā saukto vecuma plankumu veidošanos. Saules staru ietekmē āda straujāk noveco, un, lai tā nenotiktu, ikdienā ir nepieciešams ievērot fotoaizsardzību, pēc iespējas samazinot saules iedarbību uz ādu, piemēram, jālieto atbilstoši sauļošanās līdzekļi, vairāk jāmēģina uzturēties ēnā, jāvalkā cepures ar platām malām un saulesbrilles, bet automašīnas vējstikls jāapgādā ar speciālu saules aizsargplēvi.