Foto un video ⟩ Ko aiz slēgtām durvīm sprieda NATO Austrumu flanga valstis?

Otrdien, 11.jūnijā, Rīgā notika tā dēvētā Bukarestes deviņnieka (B9) valstu samits, kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Samitā aiz slēgtām durvīm tikās B9 un citu valstu līderi, lai vienotos par kopīgajām pozīcijām attiecībā uz Austrumu flanga drošību pirms jūlijā gaidāmā NATO samita Vašingtonā.

Plkst.16.00 preses konferencē par tikšanās laikā pārspriesto ziņoja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Polijas prezidents Andžejs Duda un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs: NATO jāuzņemas vadošā loma atbalsta organizēšanā Ukrainai

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergsatzīmēja, ka tā dēvētā Bukarestes devītnieka valstu sanāksmē daudz runāts par gaidāmo alianses samitu Vašingtonā, ASV, un par to, kā nākotnē padarīt NATO atbalstu Ukrainai intensīvāku.

NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka Bukarestes devītnieka valstis spēlē svarīgu lomu NATO atturēšanas un aizsardzības politikas īstenošanā. Šajās valstīs atrodas deviņas paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Tāpat Bukarestes devītnieka valstis piedalās dažādos citos atturēšanas un aizsardzības pasākumos, kā arī sniedz ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.

Stoltenbergs klāstīja, ka kopš 2019.gada Ukraina ir būtiski pastiprinājusi NATO kolektīvās aizsardzības sistēmu - izstrādāti visdetalizētākie aizsardzības plāni, kādi ir bijuši kopš aukstā kara sākuma. Tāpat nodrošināti ātrās reaģēšanas spēki, kurus var atbalstīt gan no gaisa, gan no jūras. Visās sabiedroto valstīs palielināti aizsardzības tēriņi.

"Nav nekādu šaubu, ka mēs esam gatavi aizstāvēties, novērst jebkuru ienaidnieku uzbrukumus. Mums ir resursi, spējas un zināšanas, kā arī politiskā griba aizstāvēt visas alianses biedrus," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Pēc viņa paustā, no NATO samita Vašingtonā tiek sagaidīts, ka dalībvalstis pieņems lēmumus par tālāku atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanu, par to, ka NATO jāuzņemas vadošā loma atbalsta organizēšanā Ukrainai. Tāpat tiek sagaidīts, ka tiks apstiprināts ilgtermiņa finansiālais Ukrainas atbalsta plāns.

"Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā sabiedrotie ir nodrošinājuši militāro atbalstu 40 miljardu eiro apmērā gadā. Šī atbalsta intensitāte ir jāsaglabā, cik vien ilgi tas ir iespējams. Ilgtermiņa atbalsts Ukrainai būs skaidra norāde [režīma līderim] Putinam, ka viņš nevar vienkārši nogaidīt, kamēr šis atbalsts aptrūks," teica Stoltenbergs.

Rinkēvičs: NATO dalībvalstīm vēl ir jāvienojas par vērienīgu ilgtermiņa militārā atbalsta programmu Ukrainai

Latvijas prezidents norādīja, ka samits savā ziņā ir vēsturisks, jo tajā pirmo reizi piedalījās arī Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons. Gan Somija, gan Zviedrija tagad ir pilntiesīgas alianses dalībvalstis, tāpēc prezidenta ieskatā, samits bija laba iespēja gan stiprināt savstarpējo sadarbību, gan arī pārrunāt dažādus jautājumus, secinot, ka "mēs esam ļoti līdzīgi domājošas valstis".

Rinkēvičs arī atzīmēja, ka NATO Austrumu flanga valstu samitā, kas notiek NATO 75.gadadienā, panākta vienošanās par to, ko tā dēvētā Bukarestes devītnieka valstis sagaida no plānotā NATO samita Vašingtonā - vēl tālāk stiprināt atturēšanas un aizsardzības spēju paketi, pilnveidotus un īstenotus reģionālos aizsardzības plānus, atbalstot tos ar vajadzīgajiem militārajiem resursiem īpašu uzsvaru liekot uz pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējām. Tāpat tiek sagaidīta komandvadības un kontroles spēju, militārās moblitātes spēju stiprināšana, paplašinot infrastruktūru.

Pēc Latvijas prezidenta paustā, samitā daudz diskutēts par nepieciešamību NATO samitā Vašingtonā skaidri un stingri apstiprināt, ka sabiedrotajiem aizsardzībai jāatvēl kā minimums 2% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat Bukarestes deviņnieka valstis grib redzēt aizsardzības industrijas stiprināšanu un Krievijas visaptverošas iegrožošanas stratēģijas tālāku attīstīšanu, lai kavētu Krievijas militāro spēju atjaunošanu un mazinātu Krievijas radīto apdraudējumu.

Rinkēvičs uzsvēra, ka samitā pārrunātas kaitnieciskās hibrīdaktivitātes, ko Krievija un Baltkrievija īsteno pret sabiedrotajiem, jo īpaši tiem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Bukarestes deviņnieka valstis vienojušās, ka jāturpina koordinēt rīcība šajā jautājumā.

Latvijas prezidents norādīja, ka runāts arī par atbalstu Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka Bukarestes deviņnieka valstis noteikti un nelokāmi atbalsta Ukrainas cīņu pret Krieviju, Ukrainas teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās un Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību.

"Mēs arī pārrunājām nedēļas nogalē gaidāmo [Ukrainas miera] samitu Šveicē. Tas ir pirmais solis arī politiskajam procesam. Mēs pilnībā atbalstām Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apņemšanos noteikt visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru, balstoties uz viņa piedāvāto formulu," sacīja Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka Bukarestes deviņnieka valstis no NATO samita Vašingtonā grib redzēt, lai nekas nevarētu kavēt Ukrainas dalību NATO un tiktu izstrādāti nepieciešami praktiskie soļi, lai tad, kad pienāks laiks, ukraiņi pievienotos aliansei. Tāpat pārrunāti praktiskā atbalsta soļi Ukrainai, sākot no Čehijas iniciatīvas par munīcijas piegādi un NATO iespējamo militārā atbalsta programmu, par kuru gan vēl būs jāvienojas.

Otrdien, 11. jūnijā, Rīgā otrdien pirmo reizi notika NATO Austrumu flanga valstu samits, kurā tikās tā dēvētais Bukarestes deviņnieks, kas tika izveidots 2015.gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas pārstāvju apspriedēm.