/nginx/o/2024/06/11/16140179t1h7b40.jpg)
Krievijas gāzes gigants “Gazprom”, zaudējot Eiropas tirgu un tā arī nespējot sagaidīt jaunu gāzes piegāžu līgumu ar Ķīnu, ir spiests samazināt gāzes ieguvi un iesaldēt vairākus jaunus projektus. Tā rezultātā 2023. gadā “Gazprom” ieguva 359 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir zemākais rādītājs kompānijas pastāvēšanas vēsturē.
Kā liecina kompānijas pirmdien publiskotā atskaite, salīdzinot ar 2022. gadu, “Gazprom” ir zaudējis vēl 13% ieguves apjoma jeb 53,9 miljardus kubikmetru gāzes. Salīdzinot ar 2021. gadu – pat 30% jeb 156 miljardus kubikmetru. Tā rezultātā pagājušais gads uzņēmumam ir kļuvis par sliktāko 34 gadu laikā.
Pēc PSRS sabrukuma “Gazprom” gāzes ieguves apjoms bija vidēji 600 miljardi kubikmetru gadā. 2000. gadu sākumā tas kritās līdz 520 miljardiem kubikmetru, bet 2012. gadā gāzes ieguve nokritās zem 500 miljardiem, bet pēc Krimas aneksijas – līdz 420 miljardiem kubikmetru gāzes gadā.
Pēdējos gados “Gazprom” audzēja gāzes ieguves apjomus un 2021. gadā spēja sasniegt 515 miljardus kubikmetru gāzes. Tomēr iebrukums Ukrainā un bravūrīgais mēģinājums “nosaldēt Eiropu”, kas cieta fiasko, uzlika krustu kompānijas centieniem saglabāt savas iepriekšējās pozīcijas.
Atslēdzot gāzi Eiropas klientiem, “Gazprom” zaudēja savu galveno noieta tirgu, kur varēja realizēt nozīmīgu daļu iegūtās gāzes vairāk nekā 50 gadu ilgumā. Pagājušajā gadā “Gazprom” uz ārvalstīm eksportēja vien 69 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir minimālais apjoms no 1985. gada. Piegādes Eiropai samazinājās līdz 28 miljardiem kubikmetru, kas ir 1970. gadu otrās puses līmenis.
Pirmo reizi kopš 1990. gadiem “Gazprom” noslēdza gadu ar tīrajiem zaudējumiem 629 miljardu rubļu (vairāk nekā sešu miljardu eiro) apjomā, kas kļuva par kompānijas antirekordu.
Kremļa lielākā cerība ir uz Ķīnu, piedāvājot tai pieckārtīgi palielināt gāzes iepirkumus un kopīgi uzbūvēt jaunu gāzes cauruļvadu “Sila Sibiri-2”. Tomēr Pekina nesteidzas parakstīt līgumu un pieprasa no Kremļa jaunas un lielākas atlaides. Jau pašlaik Ķīna par gāzi maksā par 46% mazāk, nekā Turcija vai citas Eiropas valstis.
“Financial Times” avoti, kas ir informēti par pārrunu rezultātiem, atklājuši, ka Sji Dzjiņpins pieprasījis no Putina samazināt gāzes cenas līdz Krievijas iekšējam līmenim, un turklāt – Sji ir gatavs iepirkt vien nelielu daļu no 50 miljardiem kubikmetru gāzes, ko piedāvā “Sila Sibiri-2” projekts.
Tieši tādēļ sarunas par šo projektu ir iegājušas strupceļā, un Krievijas investīciju bankas slēgtajās atskaitēs jau ir izslēguši Ķīnas līgumu no nākotnes “Gazprom” finansiālās situācijas novērtējumiem.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)