Jau vairākus mēnešus valdības centieni samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus ir bijušas vienas no galvenajām ziņām Igaunijas medijos. Atkāpšanās no solījumiem skolotājiem, samazināts finansējums pētniecībai, bērnu un ģimenes pabalstiem, problēmas ar aizsardzības finansējumu, pensiju iesaldēšana, jauni nodokļi autobraucējiem un saldinātajiem dzērieniem... Sarakstu var turpināt, raksta Tartu Universitātes emeritētā profesore un statistiķe Ene Margita Tīta.
Šeit ir jārunā par vienu "svēto govi", ko neviens nedrīkst aizskart. Tā nav pat iespēja. "Rail Baltica", kura būvniecība Igaunijā sākās ar 30 miljonus eiro vērto (pēc sākotnējiem aprēķiniem) Ūlemistes termināli.
Diskusijās par to, cik nepieciešams, noderīgs vai tieši otrādi - nerentabls varētu būt "Rail Baltica" (RB) projekts, vairāku gadu laikā ir dzirdēti daudzi argumenti. Ir skaidrs, ka pašreizējos apstākļos šis projekts nav ekonomiski izdevīgs. Ir pārāk maz pasažieru un kravu, ko pārvadāt, lai nosegtu projekta izmaksas.
Lai attaisnotu projektu, sociālā joma, klimata jautājumi, kā arī militāros faktori tiek minēti kā vieni no galvenajiem ieguvumiem, kas atsvērs mīnusus. Tomēr projekta pozitīvie aspekti nav pietiekami pārliecinoši analizēti. Raugoties tuvāk, RB ieguvumi faktiski izzūd, un tas, kas paliek pāri, ir liels naudu iesūcošs caurums.
Lai ieviestu skaidrību, RB projektam ir jābūt pētītam daudzdimensionālā veidā. Katrai dimensijai - kā ieguvumiem, tā zaudējumiem – ir jābūt rūpīgi izvērtētai, lai būtu veselīgs balanss ar ieguvumiem un bažām, kā arī ar iespējamajiem zaudējumiem un postu.