Sāks īstenot pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu

Paredzēts, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodrošinās gan šo aprēķinu izstrādi, gan kompetento institūciju atzinumu saņemšanu, pieņemot, ka vadošais publiskā partnera pārstāvis būs VNĪ.

Šobrīd plānotās kopējās projekta investīcijas ir 100 līdz 125 miljoni eiro. Investīciju apjoms tiks precizēts sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), veicot finanšu un ekonomiskos aprēķinus. Tiek prognozēts, ka līdz 2028.gadam pašvaldības pieprasīs 455 dzīvokļus, no kuriem 61% būs vienistabas dzīvokļi.

Kopumā plānots līdz 2030.gadam sadarbībā ar EIB Latvijā uzbūvēt 1000 jaunus mājokļus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka jaunu mājokļu būvniecībai pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas, valdība nevar arī atļauties palielināt valsts budžeta deficītu. Tādēļ, uzklausot pašvaldību vajadzības pēc īres mājokļiem un piesaistot EIB, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi jaunu PPP projekta modeli, kas ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un ģimenēm, kā arī pašvaldību speciālistiem.

Ašeradens norāda, ka programma būtiski uzlabos situāciju reģionos, jo īpaši lielajās pilsētās, kur notiek lielākā ekonomiskā attīstība.

Programma tiks īstenota kopā ar pašvaldībām, pamatojoties uz to domju pieņemtiem lēmumiem par dalību programmā, noslēdzot nodomu protokolus pirms finanšu ekonomisko aprēķinu izstrādes.

Ņemot vērā esošo tirgus nepilnību Rīgā un citās lielajās pilsētās, Pierīgas un reģionu pašvaldībās, pirmajai lotei tiks izvērtēta iespēju īstenot programmu Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā, Ventspilī, kā arī Ādažos, Cēsīs, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Salaspilī un Siguldā.

Pašvaldības kā publiskie partneri pievienosies VNĪ sagatavotajam partnerības iepirkuma līgumam, nodos augstas gatavības projekta īstenošanas zemi lietošanā un apsaimniekošanā privātajam partnerim un uzņemsies programmas pieejamības risku - veiks īrnieku atlasi un līdzfinansēs īres maksas, ievērojot iedzīvotāju maksātspēju un tirgus nepilnības apmēru. Tāpat pašvaldības izstrādās vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma kritērijus programmas īstenošanai savā administratīvajā teritorijā un maksās pieejamības maksājumu privātajam partnerim pa tiešo vai ar VNĪ iesaisti.

Turpinot darbu pie programmas īstenošanas, nākamajās lotēs tiek plānots izvērtēt pašvaldību nepieciešamību pēc pieejamu cenu īres dzīvokļiem arī citās Latvijas pilsētās. Par programmas īstenošanu nākamajās kārtās arī citās Latvijas pašvaldībās tiks lemts pēc sekmīgu rezultātu izvērtēšanas.

Valdība uzdeva VNĪ līdz 30.jūnijam noslēgt līgumu ar Eiropas Investīciju banku par konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu projekta īstenošanai. Tāpat paredzēts, ka 2024.gada laikā VNĪ pabeigs finanšu ekonomisko aprēķinu izstrādi, saskaņos tos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un uzsāks nodomu protokolu slēgšanu ar pašvaldībām.

FM pēc finanšu ekonomisko aprēķinu izstrādes un kompetento institūciju atzinumiem uzdots sagatavot un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par projekta pirmās kārtas īstenošanu, tajā skaitā par pašvaldību dalību projektā.

Projekta sagatavošanas un īstenošanas laikā nav paredzēts veikt nekādus maksājumus, ņemot vērā to, ka projektā būvniecības un pieejamības riskus ir plānots nodot privātajam partnerim. Minētais nozīmē, ka privātais partneris ar savām zināšanām un kompetenci izstrādās visizdevīgāko risinājumu pašvaldību un valsts vajadzībām nepieciešamo pieejamās cenas īres māju izbūvei, finansēs projektu, kā arī PPP līgumā noteiktajā termiņā nodrošinās objektu pieejamību.

Savukārt publiskie partneri jeb pašvaldības veiks pieejamības maksājumus privātajam partnerim pēc ēku uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka pirmais pieejamības maksājums privātajam partnerim būs jānodrošina aptuveni 2030.gada martā. Provizorisks pieejamības maksājuma apmērs tiks noteikts finanšu un ekonomiskā aprēķina ietvaros, savukārt precīzs pieejamības maksājuma apmērs tiks noteikts partnerības iepirkuma procedūras rezultātā.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu trūkums Pierīgā un reģionos ir aktuāls jautājums vairākus gadu desmitus. Mājokļu fonds noveco, ēkas nolietojas, to tehniskais stāvoklis netiek vērtēts kā kvalitatīvs, risinājumi ir energoneefektīvi un neatbilst mūsdienu tirgus un kvalitatīvu sadzīves apstākļu prasībām.

Pēc neatkarības atgūšanas īres mājokļi Pierīgā un ārpus Rīgas praktiski netika būvēti. Ārpus Rīgas un Pierīgas pēdējo 10 gadu laikā ir uzbūvētas tikai dažas ēkas ar jauniem dzīvokļiem. Vidzemē šajā periodā uzbūvētajās ēkās kopā ir 153 dzīvokļi, Kurzemē - 223 dzīvokļi, Zemgalē - 116 dzīvokļi, bet Latgalē - 21 dzīvoklis.

VNĪ sadarbībā ar konsultāciju kompāniju "EY" laika posmā no 2024.gada marta līdz jūnija vidum veic pētījumu par iedzīvotāju maksātspēju un pieprasījumu pēc jauniem īres dzīvokļiem 10 lielajās pilsētās, kā arī Ādažos, Cēsīs, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Salaspilī un Siguldā.

Pētījumā, pēc intervijām 17 pašvaldībās, šī informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdī 29.maijā tika secināts, ka indikatīvi pašvaldības vēlas, lai to teritorijās tiktu attīstīti 2126 pieejamas īres maksas dzīvokļi. Neskaitot Rīgas pieprasījumu, reģionos ir nepieciešamība pēc 1126 dzīvokļiem. Pētījums vēl nav noslēdzies, tāpēc minēto dzīvokļu skaits ir veidojies no atbildēm ko sniegušas 13 pašvaldības. Nepieciešamo dzīvokļu skaits vēl var pieaugt, jo atbildes vēl nav sniegušas divas pašvaldības, savukārt divas pašvaldības norādīja, ka atbildi nesniegs.