/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
1982. gada 5. septembra rītā, iznēsājot avīzes Vestdemoinā, ASV, bez vēsts pazuda 12 gadus vecais avīžu zēns Džonijs Gošs. Pēc 15 gadiem, kā apgalvoja zēna māte, viņš pēkšņi parādījās pie viņas durvīm, lai atklātu šokējošo patiesību par to, kas ar viņu notika tajā agrajā, tumšajā svētdienas rītā.
Džons Deivids Gošs – ģimenē iesaukts par Džoniju – allaž uzstāja, ka ir pietiekami vecs, lai avīzes spētu iznēsāt viens pats, tomēr viņa tēvs tam nepiekrita un svētdienu agrajos rītos cēlās kopā ar dēlu, lai pavadītu viņu darba gaitās. Džonija rutīna svētdienās vienmēr bija līdzīga, proti, viņš piecēlās agri, apģērbās un pamodināja tēvu. Pēc tam viņi abi mēroja divus kvartālus garo ceļu līdz vietai, kur bija atstātas avīzes. Tur Džonijs avīzes sakrāva savos sarkanajos ratos un nogādāja līdz vietējo iedzīvotāju namdurvīm.