Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

Vētras, krusa un citas postošas dabas stihijas: kā sagatavoties un aizsargāt savu mājokli

Raksta foto
Foto: randy andy/Shutterstock

Kaut gan dzīvojam diezgan mierīgā pasaules daļā – mums nedraud cunami, zemestrīces vai vulkāna izvirdumi, tomēr arī Latvijā dabas kaprīzes var nodarīt būtiskus zaudējumus mājoklim, radot ne tikai finansiālas grūtības, bet arī emocionālu spriedzi. Vētras, zibens un lielgraudu krusa ir tikai dažas no Latvijas dabas stihijām, kurām piemīt patiesi postošs spēks.

Mājokļa apdrošināšana ir būtisks atbalsts, kas palīdz neparedzētu notikumu gadījumā nodrošināt mierīgu prātu un finansiālo stabilitāti. Lai efektīvi sagatavotos potenciālajiem draudiem un aizsargātu savu īpašumu, ir svarīgi izprast mājokļa apdrošināšanas iespējas un veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus, tādēļ šajā rakstā apskatīsim, kā pareizi sagatavoties un efektīvi pasargāt savu īpašumu un ģimeni no dabas radītiem postījumiem vai finansiāliem zaudējumiem.

Dabas stihiju veidi un ietekme uz mājokli

Latvijā viens no izplatītākajiem dabisko postījumu cēloņiem ir pērkona negaisi un vētras, kas nereti "nāk komplektā" ar lielgraudu krusu. Pēdējos gados ir novērots būtisks dažādu dabas stihiju pieaugums – vētras, pērkona negaisa vai zibens ietekmē lūzt pat šķietami veseli koki, savukārt lielgraudu krusa un vējš posta mājokļu jumtus, tādējādi nodarot lielus zaudējumus īpašumiem.

""If Apdrošināšanas" dati liecina, ka 2023. gadā atlīdzībās par dabas stihiju nodarītiem zaudējumiem īpašumiem izmaksāti 319 000 tūkstoši eiro, kas ir par 50% vairāk nekā 2022. gadā,"

norāda "If Apdrošināšanas" īpašuma atlīdzību grupas vecākā atlīdzību regulētāja Iveta Briede. Lai arī vidējā izmaksātā atlīdzība par dabas stihijām ir 800 eiro, vienam mājoklim nodarītie zaudējumi var svārstīties no simt līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro.

Raksta foto
Foto: inray27/Shutterstock

Tādēļ, pat ja tuvākajā apkārtnē neaug lieli koki vai nekad neesat redzējuši 5 cm diametra krusas graudus un stipru vētru ar spēcīgām vēja brāzmām, kas paceļ no pagalma batutus un izsit mājām logus, ir svarīgi nodrošināties pret iespējamiem dabas untumiem. 

Dabas stihiju radītie postījumi ir iekļauti If Mājokļa apdrošināšanas polisē, kas pasargās brīdī, kad īpašumam būs nodarīti zaudējumi. Lai būtu droši par polises segumu, vienmēr svarīgi ir pārbaudīt polises nosacījumus un apdrošināšanas summu.

Pērn augustā "If Apdrošināšana" piedzīvoja lielāko apdrošināšanas gadījumu visa 2023. gada ietvaros, kas sasniedza vairāk nekā 17 000 eiro zaudējumus, kur mājoklim krusas laikā tika ievērojami bojāts jumta segums.

Viesturs (vārds mainīts) ar ģimeni dzīvo nelielā pagastā Talsu novadā. Pagājušajā gadā karstā vasaras pēcpusdienā, kad nekas neliecināja par tuvojošos nelaimi, debesis pēkšņi satumsa un sākās vētra ar spēcīgām vēja brāzmām, vēl pēc brīža mājas jumtu, logus un pagalmā novietotās automašīnas sāka pātagot krusa – tās graudi bija teju tenisa bumbiņu lielumā.

Kad vētra norima, vīrietis devās ārā, lai novērtētu situāciju. Jumts bija caurs, daži logi izsisti, un krietni cietis arī ģimenes autoparks.

Ja Viesturs nebūtu iegādājies mājokļa apdrošināšanas polisi, kas sedza dabas katastrofu izraisītos bojājumus, ieskaitot krusu, vētras pāris minūšu laikā radītie zaudējumi būtu smags trieciens ģimenes budžetam.

Vīrietis nekavējoties sazinājās ar apdrošināšanas kompāniju. Jau nākamajā dienā ieradās speciālists, lai novērtētu bojājumus. Viesturs jau bija sagatavojis visu nepieciešamo dokumentāciju – postījumu fotogrāfijas un krusas radīto bojājumu sarakstu. Apdrošināšanas kompānijas pārstāvis veica rūpīgu pārbaudi un sniedza arī morālo atbalstu, apsolot, ka apdrošinātājs darīs visu iespējamo, lai palīdzētu ģimenei ātri atgūties no šī negaidītā trieciena.

Jau pēc pāris dienām vētrā cietusī ģimene saņēma pozitīvu ziņu – tika apstiprinātas apdrošināšanas atlīdzības summas – mājokļa apdrošināšana sedza mājas remontdarbus, bet KASKO – bojāto automašīnu remontu. Nu jau ir pagājis teju gads kopš dienas, kas Viestura ģimenes dzīvi apgrieza kājām gaisā, viņi dzīvo savā mājā un atzīst, ka apdrošināšanas atlīdzība bija būtisks atspēriena punkts, kas palīdzēja pārvarēt grūto laiku, sniedzot iespēju pēc postošās katastrofas ātri atjaunot ierasto dzīves kvalitāti.

Zibens spēriena izraisīts ugunsgrēks var īsā laikā izpostīt mājokli un radīt milzīgus zaudējumus.

Gada laikā Latvijā notiek ap 1000 negaisu ar zibens izlādi, kas daudziem rada nepatīkamus pārdzīvojumus – gan lielas bailes, gan materiālus zaudējumus.

"Šogad jau esam pieredzējuši vairākus gadījumus, kur zibens izlāde notikusi ēkā, tādējādi nodarot lielus zaudējumus, tāpēc ir svarīgi parūpēties par zibens aizsardzību savam īpašumam. Privātpersonām tas nav obligāts pasākums, salīdzinājumā ar komercīpašumu, tomēr pieredze rāda, ka zibens aizsardzība ir ļoti svarīga gan vieniem, gan otriem," uzsver Iveta Briede.

Ugunsgrēka izraisīto bojājumu gadījumā īpašumu var pasargāt ar If Mājokļa apdrošināšanu. Taču ir būtiski ievērot ar ugunsdrošību saistītos noteikumus un veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus, piemēram, uzstādīt dūmu detektorus un ugunsdzēsības aparātus.

Preventīvie pasākumi iespējamo postījumu mazināšanai

Vētras aizsardzības pasākumi. Lai samazinātu dabas katastrofu radītos zaudējumus, ir svarīgi savu mājokli regulāri apsekot un uzturēt labā tehniskā kārtībā. Veiciet regulāru jumta, logu, durvju, notekcauruļu pārbaudi un remontu, nostiprinot vājākās vietas, lai novērstu bojājumus vētras laikā.

Raksta foto
Foto: Nenad Novacic/Shutterstock

"Mājokļiem, kuriem ir vecāks, teiksim, virs 10 gadiem, jumta segums, aicinām savlaicīgi pārliecināties par tā stāvokli, jo Latvijas mainīgajos laikapstākļos, piedzīvojot milzu sniega segas, stipru vēju, krusu un lietusgāzes, tas nolietojas daudz ātrāk, nekā mēs domājam,” atzīmē Iveta Briede.

Vētras laikā novietojiet automašīnas garāžā vai citā drošā vietā. Apdrošināšanas speciāliste piebilst, ka arī apgāztie koki rada būtiskus bojājumus māju jumtiem un ne tikai – cieš arī palīgēkas, siltumnīcas, terases, lapenes, un nereti gadās, ka tiek salauzti žogi. Nokritušie koki bojā arī elektrības vadus, kas var izraisīt elektrības padeves pārtraukumus. Tāpēc,

lai mazinātu iespēju piedzīvot negadījumu, ieteicams savu īpašumu dabas stihijām, piemēram, uzticēt koku zaru apgriešanu vai koku zāģēšanu atbildīgajām iestādēm, kurām ir speciāla atļauja to darīt.

Ir vērts padomāt par mājokļa zibensaizsardzību. Privātmājām populārākie risinājumi ir  aktīvā zibensaizsardzība un klasiskā zibensaizsardzība:

  • Aktīvais zibensuztvērējs nodrošina vienas vai vairāku ēku un teritorijas ap tām aizsardzību. Vairums privātmāju īpašnieku izvēlas tieši šo risinājumu. Aktīvā zibensuztvērēja priekšrocība ir tā, ka zibensaizsardzība nav jāuzstāda katrai ēkai, kā arī tas, ka stieples un citu elementu daudzums uz jumta un fasādes ir stipri mazāks, kā tas ir klasiskās zibensaizsardzības gadījumā. Turklāt aktīvo uztvērēju nav obligāti jāuzstāda uz pašas ēkas – to var uzstādīt arī uz metāla mastā teritorijā starp ēkām;
  • Savukārt klasiskās zibensaizsardzības gadījumā uz katras aizsargājamās ēkas tiek izbūvēts siets no apaļstieples. Pie sienas ar 20m intervālu tiek stiprināti zibens novadi, bet dūmvadus aizsargā ar nelieliem uztvērējstieņiem.

Ja ēkai nav izveidota zibens aizsardzības sistēma, negaisam tuvojoties, ir ieteicams atslēgt elektrības padevi, lai netiktu bojātas elektroierīces. Ja elektroierīces palikušas ieslēgtas, jāizvairās no saskarsmes ar tām, kā arī no saskarsmes ar vadiem un metāla priekšmetiem.

Jācenšas uzturēties telpās un aizvērt logus un durvis, lai neveidotos caurvējš.

Raksta foto
Foto: Erik Pettersson / EyeEm/Getty Images/EyeEm

Ugunsdrošības pasākumi. Ieteicams neatstāt atklātu uguni bez uzraudzības un regulāri parūpēties arī par apkures sistēmām. Katru gadu iztīriet skursteņus, pārbaudiet gāzes katlus un citas ierīces. Visbiežāk ugunsgrēki notiek neuzmanības dēļ. Pat tad, ja esat uzmanīgs, tādi ne vienmēr ir citi cilvēki, tādēļ piesardzības nevar būt par daudz. Turklāt jāatceras, ka ugunsgrēku ne vienmēr izraisa neuzmanība – to izraisa arī tehniski bojājumi.

Lai samazinātu ugunsgrēka risku, uzstādiet dūmu detektorus un ugunsdzēsības aparātus un novietojiet ugunsdzēsības aparātus viegli pieejamās vietās, piemēram, virtuvē un garāžā.

Regulāri pārbaudiet un uzturiet apkures un elektroinstalācijas sistēmas – Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ikvienam mājokļa īpašniekam vismaz reizi 10 gados ir jāveic elektroinstalācijas jeb iekšējā elektrotīkla pārbaude. 

Ērta un ātra atlīdzības pieteikšana. Uzreiz pēc negadījuma ērti un ātri var aizpildīt If Mājokļa apdrošināšanas pieteikumu internetā vai If Mobile Baltics aplikācijā, kur atlīdzības pieteikumam jāpievieno fotogrāfijas no notikumu vietas un jānorāda radušies bojājumi, tālāk ar klientu sazināsies apdrošināšanas speciālists.

Lai gan nevaram pilnībā izvairīties no dabas untumu postošajām sekām, mēs varam sagatavoties un aizsargāt savu īpašumu. Apdrošināšanas polises izvēle un rūpīga riska novērtēšana ir būtiski soļi, lai nodrošinātu, ka esam gatavi jebkurai neparedzamai situācijai. Viestura pieredze rāda, ka ar atbilstošu mājokļa apdrošināšanu un KASKO ir iespējams veiksmīgi pārvarēt grūtības, sākot dzīvi no jauna ar cerību un pārliecību.

Uz augšu