Gaisā visapkārt joprojām virmo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu atskaņas, un partijas, kurām šoreiz nekas neizdevās, ne tikai cenšas rast savām neveiksmēm dažādus izskaidrojumus, bet paralēli arī ieknābt tām partijām, kurām viss izdevies kā iecerēts.
Daudzi uzskata, ka daļa vainas par neveiksmēm jāuzņemas partiju reitingiem. Šim noteikti kaut kādā mērā jāpiekrīt, jo saprātīgs vēlētājs tik tiešām visbiežāk izvēlēsies nebalsot par partiju, kura ir tālu no piecu procentu sliekšņa, uzskatot to par potenciāli zemē nomestu balsi. No otras puses – zemi reitingi ir tām partijām, par kurām cilvēki nav gatavi balsot. Sekojoši, to starta pozīciju katra no partijām tomēr iedod sev pati.
Vēl no savas puses varētu piebilst, ka “zemo reitingu partijām” noteikti par labu nenāk arī tas, ka no pēdējām un svarīgākajām partiju debatēm tās vienmēr tiek izslēgtas un televīzijā atrāda tikai partiju topu. Sekojoši, tie vēlētāji, kuri pieslēdzas tikai pēdējām debatēm, nemaz nevar uzzināt ne tik veiksmīgo partiju viedokli un programmās izvirzītos mērķus.
Bet tagad gan par to ieknābšanu. Jau zināms, ka Jaunā Vienotība (JV) aizgāja priekšā Nacionālajai apvienībai tikai tāpēc, ka pēdējo atbalstītājs vēlējās izsvītrot Krišjāni Kariņu. Bet Saskaņai būtu veicies labāk, ja tomēr būtu notikušas debates krievu valodā.