Rīgā būs aizliegts bojāt ārpus meža augošus kokus (4)

Noteikumi plāno aizliegt veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt koku, nodarot tam daļēju vai pilnīgu augtspējas zudumu.

Par koka bojāšanu tiek uzskatīta zaru laušana pie stumbra, neatbilstoša vainaga kopšana, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana.

Tāpat par koka bojāšanu tiek uzskatīta koka vai tā sakņu sistēmas apkraušana, inženiertīklu izbūve, rakšana, grunts līmeņa paaugstināšana, traktortehnikas izmantošana rakšanai minimālajā sakņu aizsardzības zonā.

Arī transportlīdzekļu pārvietošanās un novietošana optimālajā sakņu aizsardzības zonā, ja tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu, tiks uzskatīta par koka bojāšanu.

Par koka bojāšanu tiks uzskatīta koka pārstādīšana vai pārstādīta koka nepienācīga uzturēšana, kā rezultātā piecu gadu laikā pēc tā pārstādīšanas samazinās koka augtspēja, koka vainaga lapotnes masas samazināšana vairāk par 20% trīs gadu periodā.

Koka nociršanai būs nepieciešams saņemt atļauju.

Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā īstenojama koku, kas aug ārpus meža, aizsardzība un uzturēšana, ciršanas izvērtēšanas un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

Jaunie noteikumi paredz stingrākas koku sakņu aizsardzības prasības būvniecības procesa laikā un tās galvenokārt ir atkarīgas no tā, cik tālu darbu veikšanas vieta atrodas no koka stumbra. Apkārt koka stumbram ir noteiktas trīs sakņu aizsardzības zonas, kuru platums ir tieši atkarīgs no koka diametra, līdz ar to samērīgs katrai individuālai situācijai - maza izmēra kokiem ierobežojumi būs mazākā teritorijā, savukārt lieliem kokiem prasības jāpiemēro lielākā attālumā no stumbra, tādejādi saglabājot nozīmīgu sakņu daļu.

Koka stumbra apkārtmēru mēra 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Vistuvāk koka stumbram ir kritiskā sakņu aizsardzības zona. Tā ir teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā. Aiz tās ir minimālā sakņu aizsardzības zona - teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu. Bet vistālāk no koka stumbra atrodas optimālā sakņu aizsardzības zona - teritorija desmit stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu, kur ierobežojumu ir vismazāk.

Katrā no koku sakņu aizsardzības zonām ir noteikti konkrēti ierobežojumi. Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts apkraut koku un tā sakņu sistēmu, veikt inženiertīklu izbūvi ar traktortehniku un mehānismiem. Rakšanas darbiem šajā zonā jāizmanto sakņu sistēmai saudzīgas metodes - beztranšeju metode, bet, ja tas tehniski nav iespējams, tad darbs jāveic ar gaisa lāpstu, vakuuma ekskavatoru, ar rokām vai citu metodi bez mehānismu piemērošanas. Tāpat aizliegts veikt rakšanas darbus, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk nekā desmit centimetru dziļumā, izņemot, ja tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte. Šajā zonā aizliegts arī paaugstināt esošo grunts līmeni, veicot uzbēršanu vairāk nekā desmit centimetru augstumā.

Minimālajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku.

Optimālajā sakņu aizsardzības zonā nevar pārvietoties vai tikt novietoti mehāniskie transportlīdzekļi, ja vien tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu.

Ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad koku kopšanas tehniķis ir secinājis, ka konkrētajā vietā nav saknes vai apstiprinājis risinājumus, kas pasargā koku, kad tiek veikti inženiertīklu avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi, tiek veikta ielu seguma atjaunošana sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 centimetru dziļumu un apjomu.

Lai pašvaldības speciālisti varētu preventīvi ierasties darbu veikšanas vietā, kas notiek koka sakņu kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, un pārliecināties par to izpildi atbilstoši prasībām, noteikumos iekļauts pienākums vismaz 24 stundas pirms darbu sākšanas informēt pašvaldību.

Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību. Tādēļ, lai nodrošinātu gan iedzīvotāju, gan īpašumu drošību, noteikumos definēti vainaga kopšanas veidi un noteikts pienākums zemes īpašniekiem veikt to koku kopšanu, kuru vainagi projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām. Tas ļaušot izvairīties no situācijām, kad nekopto koku zari liecas pāri konkrētā īpašuma robežām, skar citus īpašumus, lūst un apdraud cilvēkus.

Izstrādājot saistošos noteikumus, pašvaldība vērtējusi darbības, kad nepieciešama kokkopja piesaiste un kad - koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto. Proti, kokkopis veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Tādēļ jaunie noteikumi konkrēti nosaka, kurām darbībām jāpiesaista arborists un kurām koku kopšanas tehniķis. Taču, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu vai Latvijas Kokkopju-arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu.

"Ikviens koks, vai tas ir liels vai mazs, veido pilsētvidi, tās ainavu, bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju labbūtību. Tādēļ, izstrādājot jaunos noteikumus, pašvaldības mērķis bija piešķirt kokiem lielāku sabiedrisko vērtību un mudināt uzņēmējus un inženierkomunikāciju turētājus izmantot dabai draudzīgas darba metodes," skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV).