Eiropas Savienība rosinājusi noteikt sankcijas pret Krievijas naftas pārvadāšanas kompāniju “Sovcomflot PJSC”. Tas Eiropai dotu vēl vienu iespēju ierobežot Kremļa spējas finansēt tā karu pret Ukrainu, vēsta aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz dokumentiem.
ES varētu noteikt jaunas sankcijas, kas ievērojami apgrūtinās Krievijas naftas eksportu (5)
Sankciju noteikšana pret “Sovcomflot” būtu līdzīgs solis tam, kādu 2024. gada sākumā spēra Vašingtona, cenšoties sodīt Maskavu par tās īstenoto karu Ukrainā kopš 2022. gada februāra.
“Sovcomflot” ar paziņojumiem par savu finansiālo stāvokli nāk klajā ļoti reti, taču pagājušajā nedēļā uzņēmums paziņoja, ka ASV noteiktās sankcijas var negatīvi ietekmēt šī gada finanšu rezultātus, jo jau pašlaik ir ievērojami mazinājusies uzņēmuma aktivitāte.
Kompānija gan nav atbildējusi uz aģentūras “Reuters” lūgumu sniegt plašāku komentāru par Eiropas Savienības iespējamajām sankcijām un to ietekmi uz kompāniju. Arī Eiropas Komisija nav komentējusi “Bloomberg” ziņoto informāciju, vien norādot, ka “Komisija nekad nekomentē iespējamās sankcijas, pirms pieņemts oficiāls lēmums”.
“Sovcomflot” agrāk bija viens no lielākajiem tankkuģu operatoriem, un tas pērn transportēja 75 miljonus tonnu naftas, galvenokārt uz Ķīnu, Indiju un Vidusjūru. Kompānija “Sovkomflot” ir galvenais Krievijas kravu pārvadātājs pa jūru, un tā kravas ir nafta un sašķidrinātā gāze.
Pēc tam, kad Rietumvalstis noteica ierobežojumus naftas eksportam no Krievijas, Maskava pielāgojās situācijai un sāka izmantot tā saucamo “ēnu floti” – vecus tankkuģus, kas iepriekš bija paredzēti norakstīšanai, ko pārvalda nezināmas kompānijas, kas dibinātas jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma.
Tas ir ļāvis Krievijai pārdot naftu pircējiem Āzijā. Cita taktika paredz kuģu automātisko identifikācijas sistēmu atslēgšanu, kā arī manipulēt ar citiem identifikācijas datiem.
Atsaucoties uz datiem kopš 2022. gada maija, “Sovcomflot” ir pārvaldījis 134 kuģus, kas ir bijuši gan uzņēmuma īpašumā, gan aizlienēti no citām kompānijām.