Satversmes tiesa: Pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no azartspēļu laimestiem atbilst Satversmei (5)

ST uzsvērusi, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana no laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu, kā arī kalpo valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu palielināšanai, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.

Lieta tika izskatīta pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normas atbilstību Satversmei. Apstrīdētās normas kā vienots regulējums nosaka iedzīvotāju pienākumu maksāt ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 eiro.

Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka atbilstoši apstrīdētajām normām var veidoties tādas situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par reālo laimestu. To ieskatā, likumdevējs nepamatoti ir atkāpies no objektīvā neto principa, kas paredz iespēju no gūtajiem ienākumiem atskaitīt saistītos izdevumus. Šādā veidā ienākumi faktiski tiekot aplikti ar nodokli dubultā.

ST norādīja, ka valstij, nosakot un īstenojot nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tai ir tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām nosakāmas.

Tas nozīmē, ka likumdevējs var noteikt pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas nav ienākums no saimnieciskās darbības. Izlozes un azartspēles, atšķirībā no saimnieciskās darbības, ir izklaides pakalpojums. Izlozēs un azartspēlēs spēlētājs veiksmes gadījumā var gūt laimestu, tomēr to mērķis nav gūt regulārus un paredzamus ienākumus.

Tāpat izdevumi par dalību spēlē nav uzskatāmi par ieguldītiem līdzekļiem paredzama ienākuma gūšanai. Tādēļ izložu un azartspēļu laimesti nav salīdzināmi ar ienākumiem no saimnieciskās darbības, un likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem var neattiecināt objektīvā neto principu.

ST atzina, ka likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un sabiedrības interesi gan mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku, gan gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem.

Tiesa ņēma vērā arī to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā no visa izložu un azartspēļu laimesta, bet tikai no tās daļas, kas pārsniedz 3000 eiro taksācijas gadā. Tādā veidā tiek īstenota apstrīdēto normu regulatīvā un preventīvā funkcija - atturēt personas no regulāras izložu un azartspēļu spēlēšanas ar lielu dalības maksu, potenciāli novēršot atkarības riskus.

Tas ir ieguvums gan pašiem spēlētājiem, gan visai sabiedrībai, vērtē ST. Vienlaikus tiesa secināja, ka izlozes vai azartspēles rezultātā iegūtais laimests ir jauns spēlētāja ienākums, par kuru maksājams ienākuma nodoklis likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem netiek maksāts dubultā par vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātāja līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, ST atzina, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētās normas atbilst Satversmei.