/nginx/o/2024/06/13/16147145t1h2e24.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Pretēji gaidītajam, šomēnes notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas neradīja būtiskas politiskas pārmaiņas šajā pasaules daļā. Politiskais līdzsvars Eiropas Parlamentā saglabājas vairāk vai mazāk stabils, neraugoties uz to, ka nedaudz palielinājās galēji labējo un galvenokārt neatkarīgo deputātu vietu skaits.
Lai gan bailes par galēji labējo vilni bija pārspīlētas, liels izņēmums ir Francija, kur prezidenta Emanuela Makrona partija "Renesanse" ieguva tikai 14,6% balsu, salīdzinot ar 31,4%, ko ieguva Marinas Lepēnas labējā "Nacionālā apvienība". Makrons nekavējoties reaģēja ar šokējošu paziņojumu par Nacionālās sapulces atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu.
Lai gan Francijas konstitūcija ļauj Makronam atlaist parlamentu, ja viņš konstatē, ka viņam vairs nav politiskā mandāta, Francijas prezidenti šādu soli ir spēruši tikai retos gadījumos. Vienīgais pielīdzināmais precedents ir Žaka Širaka 1997. gada lēmums atlaist parlamentu, un tas dramatiski izgāzās. Līdz ar to Makrona gājiens ir ļoti nozīmīgs.