“Gazprom” katru gadu ziņo par rekordlieliem gāzes eksporta rādītājiem uz Ķīnu. Kremļa propagandisti to izmanto, lai radītu mītu par "Krievijas un Ķīnas lielo draudzību", kas pilnībā aizstāšot tirdzniecību ar “nedraudzīgajām” Rietumvalstīm.

Realitātē Maskavas un Pekinas ekonomiskās attiecības ir visai sarežģītas un saspringtākas, nekā varētu šķist pirmajā brīdī. Gāzes eksports uz Ķīnu patiešām pieaug, taču tikai tāpēc, ka pakāpeniski tiek sasniegta 2019. gadā izbūvētā gāzes cauruļvada "Sila Sibiri" projektā paredzētā jauda.

"Gazprom" jau vairākus gadus skaļi reklamē šo cauruļvadu, taču tā maksimālā jauda ir 38 miljardi kubikmetru gadā, kas sasniegti tikai 2025. gadā. Lai pilnībā kompensētu iebrukuma Ukrainā dēļ zaudētās gāzes piegādes Eiropas Savienībai, Maskavai ir nepieciešams piegādāt gāzi Ķīnai vismaz piecas reizes vairāk.

Kremlim ir tikai divas iespējas: vai nu palielināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksportu, vai būvēt jaunu cauruļvadu uz Ķīnu. Pirmā iespēja ir dārga un to ierobežo sankcijas, tāpēc krievi visas cerības saista ar cauruļvadu “Sila Sibiri-2”, kas teorētiski ļautu pārdot Pekinai vēl 50 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā.

Katru gadu Krievijas propaganda un amatpersonas ar milzīgu patosu ziņo par plāniem “tūlīt tūlīt” sākt tā būvniecību, taču no Pekinas nav nekādas konkrētības. Kamēr Ķīna gaida, “Gazprom” cieš miljardiem dolāru lielus zaudējumus Eiropas tirgus zaudēšanas un augstāku nodokļu dēļ.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X