Iedzīvotājiem ir maz informācijas par netradicionālajiem riska faktoriem sirds veselībai, liecina aptaujas dati

Mazkustīgu dzīvesveidu kā draudu sirds veselībai saskata 74% aptaujāto iedzīvotāju; 70% uzskata, ka to negatīvi ietekmē augsts stresa līmenis un trauksme, 62% - ka smēķēšana, 51% - ka alkohola lietošana, 46% - pārslodze darbā un 45% kā nozīmīgu riska faktoru novērtējuši nepietiekamu miegu.

Aptaujā secināts, ka sievietes par 15% labāk nekā vīrieši pārzina faktorus, kas ietekmē sirds veselību. Tāpat iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem kopumā ir labāk informēti nekā iedzīvotāji ar maziem ienākumiem. Turīgākie ir labi informēti par smēķēšanas, alkohola ietekmi uz sirds veselību, bet par vēl par citu faktoru - salīdzinoši maz. Aptauja liecina, ka Latvijā salīdzinoši augsta izpratne par faktoriem, kas ietekmē sirds veselību, ir Zemgales iedzīvotājiem.

Tomēr iedzīvotāji maz izprot dažādu vides faktoru ietekmi uz sirds veselību - tikai 10% no aptaujas dalībniekiem minējuši vides piesārņojumu, 4% - uzturēšanos nevēdinātās telpās. Apkārtējās vides piesārņojuma draudus salīdzinoši vismazāk saskata Rīgā - tikai 8%, kamēr Latgalē tādu ir 13%. Par pārslodzi darbā kā par potenciālo riska faktoru sirdij, mazāk informēti jaunieši - 37%, bet visvairāk jeb 56% - cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

Ekonomiskie aktīvie iedzīvotāji vecumā no 40-59 gadiem daudz vairāk (56%) apzinās, ka pārslodze darbā negatīvi ietekmē sirds veselību, kamēr 37% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem tam nav pievērsuši uzmanību vispār.

Tikai 21% iedzīvotāju atzīst, ka zema ikdienas uztura kvalitāte ietekmē sirds veselību. 30% jauniešu daudz labāk apzinās zema ikdienas uztura kvalitātes risku, ja runa ir par sirds veselību. Turpretī 60-74 gadu vecumā zema ikdienas uztura kvalitātes ietekmi uz sirds veselību atzīst tikai 18% aptaujāto senioru.

Lai cilvēki Latvijā būtu veselāki, priecīgāki un dzīvotu ilgāk, ļoti būtiski ir paraudzīties uz veselību plašāk - ne tikai ārstējot dažus simptomus, bet saskatot kopainu, atrodot slimību cēloņus, mainot paradumus un arī vidi visplašākajā tās nozīmē, ja nepieciešams, norāda Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis, piebilstot, ka tas attiecas gan uz ārstiem, gan uz katru no mums personīgi.

"Redzam, ka iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās dažādus riska faktorus - te saskatām arī sava darba pienesumu, jo regulāri ikdienā par tiem atgādinām sarunās ar aptiekas apmeklētājiem. Jau par tradicionālajiem dēvētos faktorus - smēķēšanu, alkohola lietošanu, mazkustīgu dzīvesveidu un citiem -, biežāk aktualizē arī ārsti, tie tiek vairāk pieminēti mediju informācijā. Taču mēs vēlamies, lai cilvēki vairāk iedziļinās un izprot, cik cieši saistīts ar veselību ir katrs solis mūsu ikdienā, ka ir vēl citi aspekti, par kuriem maz iedomājamies un īsti pat nezinām, kā varam sevi no tiem pasargāt. Troksnis, vides piesārņojums, gaismas kvalitāte - rūpēs par veselību ir svarīgi paraudzīties plašāk," aicina farmaceite, "Mēness aptiekas" valdes locekle Ērika Pētersone.

Aptauja veikta 2024.gada maijā, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.