Lielās pilsētas un blakus novadus tomēr neapvienos, Varakļānus pievienos Madonas novadam

No likuma izslēgtas normas, kas līdz šim paredzēja, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.

Līdz ar to gan minētās pilsētas, gan arī blakus novadi - Augšdaugavas novads, Jelgavas novads, Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads un Ventspils novads - paliks kā pastāvīgas pašvaldības arī pēc 2029.gada.

Attiecīgos priekšlikumus virzīja gan Zaļo un zemnieku savienības, gan "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lai gan sākotnēji šāda virzība bija konceptuāli atbalstīta, tomēr vēlāk komisijā konkrēti priekšlikumi netika atbalstīti, balsīm daloties uz pusēm. Savukārt Saeima šodien ar pārliecinošu vairākumu lēma pretēji, atbalstot atteikšanos no šo pašvaldību apvienošanas.

Taču Saeima noraidīja priekšlikumus par Carnikavas, Babītes, Kandavas, Ikšķiles, Ilūkstes un Ozolnieku novadu atjaunošanu, kā arī rosinājumu par Ziemeļkurzemes novada izveidošanu. Deputāti neatbalstīja arī priekšlikumu par Garkalnes pagasta pievienošanu Ādažu novadam.

Reizē joprojām saglabājas iespēja Ādažu un Ropažu novadiem līdz rudenim pie iespējas rast vienprātību, vai un kā sadalāms Garkalnes pagasts - nav gan zināms, vai tādu vienošanos būs iespējams panākt.

Jau vēstīts, ka starp lielajām pilsētām un blakus novadiem jau pastāvošo sadarbību trešdien Saeimas komisijas sēdē pašvaldību pārstāvji minēja kā argumentu apvienošanās neveikšanai.

Kā ziņots, iepriekš Valsts pārvaldes komisijas sēdē Jelgavas novada priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāja Ilze Vītola (LZS) uzsvēra, ka jau tagad vairākās jomās novads un Jelgavas pilsēta sadarbojas iedzīvotāju labā, tajā skaitā, civilās aizsardzības, dzimtsarakstu un izglītības jomā.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij") akcentēja, ka jau agrāk veiktajā iedzīvotāju aptaujā gan Ventspils pilsētā, gan Ventspils novadā pārliecinošs vairākums pateicis, ka ir pret apvienošanos. Blumbergs arī norādīja, ka novadā kā attīstības centru varot vērtēt, piemēram, Pilteni un Ugāli.

Ventspils domnieks uzsvēra, ka jau pašlaik abas pašvaldības sadarbojoties plašāk, nekā nosaka likums, tajā skaitā, kopīgi izmantojot slimnīca, poliklīniku, kā arī "atpūšamies un sportojam kopā". Blumbergs aicināja nespiest apvienoties tām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji to nevēlas.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (LZS) pauda, ka iedzīvotāji vēloties, lai novads paliek kā atsevišķa teritorija. Abām pašvaldībām ir pilnīgi atšķirīgi profili un apvienošanās gadījumā iedzīvotāju pārstāvniecība nebūs līdzvērtīga. Tādas domes vairākums vienmēr varēs teikt, ka nav izdevīgi ieguldīt līdzekļus pašvaldības attālākās vietās, apgalvoja Mucenieks.

Lielo pilsētu arī citu blakus novadu pārstāvji komisijas sēdē iepriekš argumentējuši, kāpēc viņu pašvaldības jāsaglabā kā atsevišķas vietvaras.

Pieņem grozījumus par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam

Saeima 13. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nosakot Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021.gada 1.oktobrim bija jāorganizē publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai.

Organizētās aptaujas rezultāti parādīja, ka gadījumā, ja administratīvi teritoriālās reformas gaitā tiks lemts par Varakļānu novada apvienošanu, iedzīvotāju absolūtais vairākums vēlētos, lai tas būtu Madonas novads.

Varakļānu novads bija vienīgā pašvaldība, kuras apvienošana ar kādu no kaimiņu novadiem bija palicis neatrisināts jautājums.

VARAM, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas mērķus, jau pirms dažiem gadiem plānoja Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu un šādu vēlmi vairākās aptaujās pauda arī novada iedzīvotāji, iepriekšējā, 13.Saeima lēma to apvienot ar Rēzeknes novadu. Satversmes tiesa atzina, ka 13.Saeimas lēmums neatbilst valsts pamatlikumam.

Likums stāsies spēkā šī gada 30.jūnijā, lai regulētu Varakļānu novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības darba turpināšanu līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī noteiktu 2025.gada pašvaldību vēlēšanu norises un izsludināšanas kārtību attiecībā uz Varakļānu novada un Madonas novada administratīvajām teritorijām.

"Personīgi tiekoties ar Varakļānu un Murmastienes iedzīvotājiem, guvu apstiprinājumu tam, ka iedzīvotāji vēlas, lai Varakļānu novads tiktu apvienots ar Madonas novadu. To apstiprina arī veiktās publiskās apspriešanas rezultāti. (..) Svarīgas ir ne tikai administratīvās robežas, bet arī savstarpējā sadarbība ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, kaimiņu pašvaldībām," norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), pamatojot šodien pieņemto grozījumu virzīšanu.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, tāpat ar pieņemtajiem grozījumiem noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz šī gada 29.oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.

Iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības pašvaldības komisijas sēdē izskanēja, ka valdība par Garkalnes pagasta sadalīšanu varētu lemt, ja būs panākta vienošanās starp Ādažu un Ropažu novadiem.