/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Pēdējo gadu laikā skaļākā politiskā tendence, par ko Eiropā zvana trauksmes zvanus, ir galēji labējo un kreiso jeb radikāļu popularitātes kāpums, un tas izraisījis pamatīgu turbulenci visās lielākajās Eiropas Savienības valstīs. Tomēr vai pēc aizvadītās nedēļas nogales Eiropas Parlamenta vēlēšanām varam prognozēt, ka šie radikāļi pārņems Briseles politisko skatuvi? Vai ES institūciju vadībā arī gaidāmas jaunas, spilgtas sejas?
Gan Francijā un Vācijā, gan Austrijā jūtama spriedze, jo negaidīti labus rezultātus Eiropas Parlamenta vēlēšanās guvuši galēji labējie spēki. Bēdīgi slavenās Marinas Lepēnas ilgstoši vadītā Nacionālā apvienība (RN) Francijā ieguva trešo daļu vēlētāju atbalsta – divas reizes vairāk, nekā prezidenta Makrona liberāļu partija – un tā iespaidā prezidents atlaida Francijas parlamentu. Vācijā satricinājums nebija tik liels, taču arī tur nepatīkamu pārsteigumu sagādāja partijas “Alternatīva Vācijai” sekmes – kā otrajai populārākajai partijai Vācijā viņiem EP prognozētas 15 deputātu vietas. Savukārt Austrijā uzvarējuši galēji labējie populisti no “Brīvības partijas”.
Par spīti tam, Eiropas Savienības vēlētāji kopumā joprojām