Reaģējot uz apkaimes biedrības un "Ghetto Games" saņemto tiesas lēmumu par pagaidu noregulējumu, kurā tiesa ir saskatījusi juridiskus šķēršļus par teritorijas Grīziņkalnā nodošanu "Streetbasket", vicemērs 13. jūnijā sasauca operatīvo sanāksmi, lai ar atbildīgajiem domes speciālistiem pārrunātu situāciju un izskatītu iespējamos tiesiskos risinājumus.
Šobrīd domes prioritāte esot vienoties ar "Ghetto Games" par rīcībām, kas novērstu Grīziņkalna biedrības sūdzības, piemēram, par pieļaujamo trokšņu slieksni un kārtības nodrošināšanu. Tiek meklēti kompromisi, lai neciestu jaunieši intereses.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja biedrībā, tās ieskatā Rīgas domes lēmums nav bijis sabiedrības interesēs un pārkāpjot labas pārvaldības principus.
Pašvaldība neesot vērtējusi "Streetbasket" līdzšinējo teritorijas izmantošanas praksi, kas liedza iedzīvotājiem piekļuvi daļai parka, tai kļūstot par privātu stāvlaukumu un noliktavu "Streetbasket" vajadzībām.
Tāpat lēmuma pieņemšanā Rīgas dome neesot vērtējusi Grīziņkalna parka kultūras pieminekļa statusu un no tā izrietošos Nekustamā īpašuma izmantošanas ierobežojumus.
Apkaimes iedzīvotāji esot sūdzējušies pašvaldībā par pasākumu un to organizēšanas laikā radīto pārmērīgo troksni. Rīgas domes lēmumā iestrādāts trokšņa kontroles mehānisms, kas esot bez reālas kontroles iespējām.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas dome iepriekš lēma, ka "Ghetto Games" Grīziņkalnā varēs saimniekot vēl piecus gadus, to paredz Rīgas domes lēmums par daļu Grīziņkalna nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Streetbasket".
Sākotnēji bija plānots šo 6678 kvadrātmetrus lielo īpašumu nodot bezatlīdzības lietošanā uz diviem gadiem, bet pēc saziņas ar "Getho Games" līderi Raimondu Elbakjanu, tika iesniegts priekšlikums šo termiņu pagarināt uz pieciem gadiem.