Krievijas valdība apspriež dīzeļdegvielas eksporta aizlieguma ieviešanu, lai saglabātu valstī Krievijas patērētājiem nepieciešamo degvielas apjomu, tā, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo “Vedomosti”. Pēc avotu teiktā, šo jautājumu bija plānots apspriest jau 7. jūnijā valdības Muitas tarifu un beztarifu regulēšanas komisijas sēdē.
Ukrainas dronu uzbrukumi nes augļus: Krievijas valdība atkal gatavojas ierobežot dīzeļdegvielas eksportu
Kā paskaidroja viens no izdevuma avotiem, tuvākajā laikā jāsākas dīzeļdegvielas iepirkšanai Tālajiem Ziemeļiem un citiem reģioniem ar sarežģītu klimatu, bet tikmēr tirgotāji, naftas noliktavas un citi “pārpircēji” nepieciešamos apjomus izved uz ārzemēm.
Šajā sakarā valdība apsver iespēju noteikt aizliegumu “neražotājiem” eksportēt dīzeļdegvielu uz ārzemēm, sacīja cits “Vedomosti” avots.
Krievijas Enerģētikas ministrija apstiprināja, ka kopā ar Finanšu ministriju, Ekonomiskās attīstības ministriju un Federālo muitas dienestu (FKT) ir izstrādāts mehānisms, “lai novērstu dīzeļdegvielas eksportu, ko veic uzņēmumi, kas iegādājušies preces ar biržas starpniecību”. Tajā pašā laikā tiek saglabātas ražotāju dīzeļdegvielas eksporta iespējas “bez piegādes virzienu un transporta veidu ierobežojumiem”, norādīja ministrija. Enerģētikas ministrija nepaskaidroja, kā tieši tiks īstenots aizliegums un kad tas stāsies spēkā.
Valdība jau bija ieviesusi pagaidu aizliegumu benzīna un dīzeļdegvielas eksportam 2023. gada septembrī. Tāpat tika palielinātas eksporta nodevas no 20 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem rubļu par tonnu. Šādā veidā varas iestādes centās pārvarēt degvielas krīzi, kas valstī sāka veidoties kopš pagājušā gada pavasara sakarā ar straujo vairumtirdzniecības cenu kāpumu.
Šā gada martā Krievijas valdība noteica sešu mēnešu embargo benzīna piegādēm uz ārvalstīm, bet divus mēnešus vēlāk kabinets atgriezās pie manuāla regulējuma, atļaujot benzīna eksportu no maija vidus līdz jūnija beigām. Šis lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Ukrainas dronu uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Maijā un jūnijā vien Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni skāra vismaz septiņas Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas. To vidū bija Gazprom Neftehim Salavat Baškīrijā, Perviy Zavod Kalugas apgabalā, Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīca, naftas pārstrādes rūpnīcas Tuapsē un Slavjanskā pie Kubaņas, Uhtas pilsētā Komi republikā un Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīca Rostovas apgabalā. Lielākā daļa dronu triecienu beidzās ar negadījumiem un avārijām, kā rezultātā naftas rūpnīcas uz laiku tika slēgtas.
Pēc tam Krievijas varasiestādes nolēma klasificēt degvielas ražošanas operatīvo statistiku. Saskaņā ar jaunākajiem “Rosstat” nedēļas datiem, kas publicēti 23. maijā, benzīna ražošana Krievijā samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš oktobra. No 13. līdz 19. maijam Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas saražoja 740 000 tonnu benzīna – par 2,5% mazāk nekā pirms nedēļas, par 5% mazāk nekā maija sākumā un par 20% mazāk nekā decembra beigās.
Dīzeļdegvielas ražošana nedēļas laikā samazinājās par 7,1% – līdz 1,558 miljoniem tonnu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām naftas pārstrādes rūpnīcas samazināja ražošanu par 11% jeb gandrīz par 200 000 tonnu nedēļā.