Francija, Vācija un Lielbritānija nosoda Irānas kodolprogrammas paplašināšanu

Trīs sabiedrotās norādīja, ka Irānas rīcība kaitē 2015.gadā noslēgtajam līgumam par tās kodolprogrammas ierobežošanu.

Jaunākās bažas radījis ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ceturtdien publicētais ziņojums, ka Irāna uzstāda jaunas kaskādes urāna bagātināšanas iekārtās Natanzas un Fordo kodolobjektos, pavēstīja IAEA. Kaskāde ir virkne centrifūgu, ko izmanto urāna bagātināšanas procesā.

"Šie pasākumi atkal palielinās Irānas bagātinātā urāna krājumus un bagātināšanas jaudu, kuras līmenis jau ir pārsniedzis 2015.gada nolīgumā noteiktos ierobežojumus", teikts Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ārlietu ministriju kopīgajā paziņojumā.

Nosodījums izskanēja vairāk nekā nedēļu pēc tam, kad valstis IAEA valdes sanāksmē pirmo reizi kopš 2022.gada novembra iesniedza rezolūciju, kurā kritizēja Teherānas sadarbības trūkumu ar kodolenerģijas regulatoru, kas ir pirmais šāds solis

Irāna nosodīja rezolūciju kā "pārsteidzīgu un nepārdomātu".

Tā noliedz, ka cenšas izstrādāt kodolieročus, apgalvojot, ka tās atomenerģijas programma ir paredzēta miermīlīgiem un civiliem mērķiem.

Vācija, Francija un Lielbritānija paziņojumā uzsvēra, ka ir nepieņemami, ka Irāna savus pasākumus pasniedz kā reakciju uz rezolūciju. Tās atkārtoti apliecināja savu apņemšanos rast diplomātisku risinājumu, kas neļautu Teherānai izstrādāt kodolieročus.

Saskaņā ar IAEA datiem Irāna ir vienīgā valsts, kas nav kodolieroču valsts, kas bagātina urānu līdz augstam 60% līmenim - tikai nedaudz līdz ieroču kvalitātes līmenim -, vienlaikus turpinot uzkrāt lielus urāna krājumus.

IAEA ir paziņojusi, ka Teherāna ir ievērojami palielinājusi savu kodolprogrammu un tagad tās rīcībā ir pietiekami daudz materiālu, lai uzbūvētu vairākas atombumbas.

Irāna ir pakāpeniski atkāpusies no savām saistībām saskaņā ar 2015.gada vienošanos, ko tā noslēdza ar pasaules lielvarām. Vienošanās paredzēja Rietumu sankciju mīkstināšanu apmaiņā pret Irānas kodolprogrammas ierobežojumiem. Tā sabruka pēc tam, kad 2018.gadā toreizējā prezidenta Donalda Trampa vadībā no tā vienpusēji izstājās ASV.

Centieni atdzīvināt šo vienošanos līdz šim ir bijuši neveiksmīgi.