Ījabs aicina jauno sankciju paketi pret Krieviju pieņemt pirms Ungārija kļuvusi par ES prezidējošo valsti (2)

Deputāts uzskata, ka ES 14. sankciju paketi pieņems, un izteica cerību, ka par tās pieņemšanu būs iespējams vienoties tuvāko pāris nedēļu laikā. Sankciju paketes būtiskākā lieta ir sašķidrinātās dabasgāzes reeksporta aizliegšana, no kuras tirgošanas Krievija gūst lielus ienākumus. Tomēr Vācijai sašķidrinātā dabasgāze ir svarīga tautsaimniecības apgādāšanai ar enerģiju, tāpēc tā nostājas pret Eiropas kopējo līniju, noraidot paketes ieviešanu.

Ījabs sacīja, ka iemesls sankciju paketes noraidīšanai ir Vācijas vājā valdība, kas pēc EP vēlēšanām kļuvusi krietni vājāka un nav spējīga noturēt stingru mugurkaulu attiecībā pret Krieviju, šķeļot Eiropas vienotību. Tas ir slikts signāls Eiropai kopumā. Tomēr viņš atzīmēja, ka šeit ir iespējams sasniegt kompromisu un situāciju risināt. Beļģijas prezidentūra patlaban pie tā strādājot.

Vācija, noraidot sankciju paketi, piesedz savas intereses, vienlaikus vairojot Krievijas budžeta ienākumus un spēju turpināt agresiju pret Ukrainu, pauda Ījabs, uzsverot, ka tā ir slikta zīme, kas liecina par Vācijas valdības vājumu un sašķeltību, dažādām Vācijas valdības amatpersonām atbalstot atšķirīgas pozīcijas. Deputāts minēja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēdējā laikā nostājies ar Krieviju saistītu uzņēmēju pusē, bet Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka ieņem stingrāku pozīciju un iestājas pret praksi reeksportēt Vācijas luksusa preces uz Krieviju caur Baltkrieviju.

Latvijas ārlietu ministrija šādu praksi noraida un uzskata, ka tā jāpārtrauc, bet Berlīnē viedoklis ir, ka prakse jāturpina, jo tā palīdz Vācijas uzņēmējiem, pauda Ījabs.

Ījabs pauda bažas, ka ES padomē prezidentūru pārņem Ungārija, jo šī valsts ir paradusi bloķēt Eiropai svarīgus iniciatīvus pret Krieviju un būs papildu riska faktors. Tomēr viņš sacīja, ka diplomāti Briselē patlaban intensīvi strādā, lai nonāktu pie kompromisa.

Jau ziņots, ka ES piektdien nesaskaņoja 14.sankciju paketi pret Krieviju Vācijas iebildumu dēļ. Vācija aizkavēja šo sankciju pieņemšanu, jo bažījās par to ietekmi uz rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem.

ES valstu amatpersonas vairāk nekā mēnesi apsprieda šo paketi, kas ietver aizliegumu sūtīt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi caur ES ostām un plānu noteikt ES operatoru atbildību par sankciju pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi vai partneri trešajās valstīs.

ES valstu vēstniekiem piektdienas vakarā vajadzēja apspriest un saskaņot šo sankciju paketi, tomēr sankciju temats pēdējā brīdī noņemts no sanāksmes darba kārtības. Vēstnieku nākamā tikšanās notiks trešdien 19.jūnijā.