:format(webp)/nginx/o/2024/06/16/16156839t1h6253.png)
Mediju nozari šonedēļ sašūpojis Sabiedrības integrācijas fonda lēmums pieprasīt pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica” atmaksāt vairāk nekā 36 tūkstošus no viņiem piešķirtā finansējuma “Šķelšanās” projekta īstenošanai. Par projektu pirms tam pastiprinātu interesi izrādījuši politiķi – par to runāts Saeimas pieprasījuma komisijā, Kultūras ministrija gribēja pirms pirmizrādes noskatīties ar projektu saistīto teātra izrādi.
SIF lēmums radījis neizpratni mediju vidū. Vēl neskaidrāks ir fonda pamatojums, jo tur atsaucas uz likumu, kas ar mediju atbalsta fonda nolikumu nav acīmredzami saistīts.
Pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” veidotais dokumentālais projekts “Šķelšanās” pie skatītājiem nonāca janvārī. To veido četras sērijas, un tā tapšanu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”, ko administrē “Sabiedrības integrācijas fonds”. 2023. gada konkursā projekts atzīts par labāko un tam piešķirti gandrīz 93 tūkstoši (92 915) eiro.
Jau tūlīt pēc publicēšanas sākas jezga. “Re:Baltica” saņēma iesniegumus no KNAB, Valsts policijas un citām iestādēm, neapmierināto bija daudz. Lielākie iebildumi bija, ka seriālā atspoguļoti “nabaga krievi”, kas nav iekļāvušies Latvijas sabiedrībā.
Seriāla noslēdzošā sērija bija veltīta partijas “Latvija pirmajā vietā” frakcijas darba aizkulisēm. Partijas vadība bija dusmīga. Tā vērsās Saeimas pieprasījumu komisijā un pieprasīja izvērtēt, vai finansējums izlietots atbilstoši nolikumam, jo, viņuprāt, seriāls traktējams kā aģitācija pret “Latvija pirmajā vietā”. Tas kritiku pārcēla politiķu līmenī.
Deputāts Edvīns Šņore uzskatīja, ka projekts neatbilst nolikumam – seriāla pirmajā sērijā 60% skan krievu valoda. SIF pieprasīja seriāla veidotājiem atmaksāt 127 eiro par uzraksta krievu valodā uzdrukāšanu uz seriāla pasākumu telts, pārējo vērtēšot. Trīs mēnešus vēlāk pārbaudes noslēgtas.
“Sabiedrības integrācijas fonds” (SIF) lēmis pieprasīt “Re:Baltica” atmaksāt vairāk nekā 36 tūkstošus. Institūcija lēmumu pamato ar neskaidri definētu nolikumu un likuma pantu, kura subjekts nav “Re:Baltica”.
Mediju atbalsta fonda nolikums paredz, ka programmas mērķis ir atbalstīt satura radīšanu un veidošanu valsts valodā. Seriālā Šķelšanās epizodes krievu valodā ir titrētas, nevis ierunātas ar balsi. Tas ir galvenais strīda iemesls.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums definē, ka ierunāts ir uzskatāms par saturu valsts valodā, bet titrēts - nē.
Vienlaikus spēkā ir norma, ka atbilstoši licences noteikumiem, raidorganizācijas var pārraidīt saturu svešvalodā, kas tulkots ar titriem. TV3, kas rādīja seriālu “Šķelšanās” – tā rīkoties atļauj izsniegtā apraides licence.
SIF jau līdz šim ir atbalstījis un finansējis projektus, kuros fragmenti svešvalodā bijuši titrēti, bet tagad tas ir kļuvis par principiālu jautājumu.
Zaiga Pūce, “Sabiedrības integrācijas fonda” sekretariāta direktore:
“Šajā gadījumā mēs konstatējām, ka daļa satura ir bijis svešvalodā, nevis valsts valodā. Mēs nonācām līdz aprēķinam, jo mums bija divas iespējas: neattiecināt visu projekta summu, kas būtu vairāk nekā 92 tūkstoši, vai tad attiecīgi skatīties to daļu, kas nav latviešu valodā. Ņemot vērā, ka šeit nav saskatāma ļaunprātīga rīcība, mēs aizgājām variantu, kur mēs skatāmies un lūdzam atmaksāt to neatbilstoši izlietotā finansējuma daļu, kas nav atbilstoša saturam latviešu valodā”.
Sanita Jemberga, “Re:Baltica” redaktore: “Šis ir kaut kas tāds, kas nav bijis nevienā konkursa nolikumā, kas nav bijis nevienā likumā, kas ir izdomāts tagad procesa gaitā, ka mums tā liekas un tāpēc mēs domājam, ka jūs kaut ko pārkāpāt. Man ir ļoti grūti iedomāties dokumentālo filmu par sabiedrības šķelšanos starp krieviem pēc kara, kurā par to runā tikai latvieši, jo tas ir tas, ko šobrīd principā prasa. […] Tāpēc mana pirmā reakcija ir, ka šis ir pārsteigums visiem mums. Mana otrā reakcija ir, ka šis lēmums nav juridisks. Viss šis process, kādā tas ir noticis. Trīs mēnešus konfidenciāli, neļaujot padomei runāt, neļaujot mums iepazīties, meklējot iemeslu, lai neatzītu kaut ko par attaisnotiem izdevumiem”.
SIF izstrādājis metodi, kā rēķināt, cik lielas neattiecināmās izmaksas ir par katru seriāla sēriju. Visvairāk jāatmaksā par pirmo sēriju, kurā SIF saskaitījis, ka krievu valoda skan 70% apmērā. Par to aprēķināti 16 tūkstoši. Otrajā sērijā aptuveni trešdaļa audio ir krieviski un par to aprēķināti 8 tūkstoši. Trešajā sērijā aptuveni puse skan krieviski un par to “Re:Baltica” jāmaksā 11 tūkstoši. Pēdējā sērijā krievu valoda skan vien 96 sekundes no kopējā garuma, un maksa par to aprēķināta 833 eiro. Pūce atzīst, ka nolikumā konkrēti nav definēts, ko Fonds uzskata par saturu latviešu valodā.
Zaiga Pūce, “Sabiedrības integrācijas fonda” sekretariāta direktore
NP: Kāpēc Re:Baltica tagad ir jāmaksā par to, ka nebija līdz šim nolikumā tas ierakstīts?
ZP: Šis ir labs jautājums. Tas ir saistīts ar mūsu iestādes līdzšinējo pieeju, kur mēs vienmēr esam atbalstījuši projektus, kuriem saturs tiek radīts latviešu valodā, ar to saprotot audioceliņu […] Mēs arī pārjautājām NEPLP attiecīgi par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto un tur arī formulējums ir tāds, ka kas tiek saprasts ar saturu latviešu valodā un ir minēts, ka, piemēram, dublēts saturs tiek saprasts ar saturu latviešu valodā, neminot subtitrus.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konkrēto gadījumu nevērtē, jo viņu pārraudzībā ir tikai mediji. “Re:Baltica” ir sabiedriska organizācija, kas veido žurnālistikas saturu.
Ivars Āboliņš, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs:
NP: Vai šis likums, skatoties plašākā kontekstā, varētu būt attiecināms kaut kā plašāk, ne tikai uz elektroniskās plašsaziņas līdzekļiem, vai tas jāvērtē kādam citam?
IA: Šajā gadījumā es varu runāt par to, ko paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Mēs uzraugām visas televīzijas, arī TV3, šajā konkrētajā gadījumā es varu pateikt, ka TV3 nekādus pārkāpumus nav pieļāvis.
SIF savu lēmumu pamato tieši ar NEPLP skaidrojumu par to, kas uzskatāms par tulkojumu, kas – par saturu valsts valodā. Vienlaikus SIF Mediju fonda nolikums atteicas ne tikai uz elektroniskajiem medijiem, bet arī uz drukāto presi un interneta portāliem, kas nepakļaujas elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.
SIF lēmums radījis plašu rezonansi nozarē. Mediji un žurnālisti ir satraukti, ka šāda interpretācija ir mākslīgi pievilkta konkrētajam gadījumam.
Ingemārs Vekteris, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors:
“Šajā gadījumā Raidorganizāciju asociācija, arī apkopojot biedru viedokli arī secināja, ka raidorganizācija šajā gadījumā likumu nepārkāpj. Mēs esam saturu titrējuši vienmēr un izmantojuši arī šo rīku vai līdzekli, kad saturā ir fragmenti citā valodā, tā ir līdz šim mums pielietota prakse. Atbilstoši tam, kas par formātu, dažreiz arī atbilstoši tam, kādas ir budžeta iespējas, raidījums, vai nu tiek tulkots ar skaņu jeb audiāli, vai arī ar subtitriem”.
NP: Tad titrēšana ir standarta prakse nozarē?
IV: Līdz šim, jā, tas ir bijis.
Sanita Jemberga, “Re:Baltica” redaktore:
“Dokumentālajā kino mēs neiestudējam lietas. Mēs redzam dzīvus cilvēkus dzīvā vidē. Mēs redzam, kā viņi runā, ko viņi runā. Piemēram, viena no epizodēm: Rosļikovs tiekas ar Krievijas pensionāriem Rēzeknē. Tur vienlaikus runā stipri daudz cilvēku. Kā mēs varam šo vidi pārnest? Mēs to pārvērstu par kādu lētu, amatierteātra iestudējumu, ja mēs runātu virsū. Vienkārši dokumentālajā kino to nedara, un tas līdz šim ir bijis pilnīgi legāli”.
SIF lēmumu var pārsūdzēt SIF padomei un pēc tam tiesai. SIF padomē ir arī par nozari atbildīgā Kultūras ministrija. No tās budžeta arī iedalīts finansējums Mediju atbalsta fondam. Ministrija arī ir viena no nolikuma izstrādātājām. Ministre Logina atteicās runāt ar Nekā Personīga par šo jautājumu. Padomē ministriju pārstāv parlamentārā sekretāre. Nolikumu paredzēts pārskatīt. Kādas tieši izmaiņas tajā varētu parādīties, ministrija domās vēlāk. Tikšot iesaistīti arī nozares pārstāvji, kuri varēšot izteikt savas idejas.
Agnese Lāce, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre:
“Jau šobrīd mēs esam ne tikai šajā kontekstā, bet arī skatoties uz līdzšinējiem mediju atbalsta fonda īstenoto projektu ieviešanas izvērtējumiem, mēs redzam, ka, protams, tas nolikums ir kas tāds, kas vienmēr ir pilnveidojams”.
“Re:Baltica” pārsūdzēs SIF pieņemto lēmumu. 36 000 ir liela summa jebkuram medijam un tāds sods smagi iedragā spēju strādāt. Pastiprinātā politiķu interese par projektu - par to runāja Saeimas pieprasījumu komisijā, kultūras ministrija vēlējās pirms pirmizrādes redzēt ar projektu saistīto teātra izrādi - nav mediju ikdiena un to svarīgi atrisināt līdz galam.
Sanita Jemberga, “Re:Baltica” redaktore:
“Mēs pārsūdzēsim, pilnīgi noteikti. Sākumā padomē, kā tas process ir, bet es domāju, ka šis beigsies tiesā, jo tā ir industrijai tiešām svarīga lieta. Tu nevari pateikt, ka pēkšņi pēc projektu īstenošanas titrēšana vairs nav atzīta par tulkošanas metodi un visiem ir jārunā tikai latviski, tā to nedara”.
Trīs mēnešu garumā, kamēr SIF veica projekta izvērtējumu, “Re:Baltica” nezināja, kādus pārkāpumus fonds ir saskatījis. Arī noskaidrot žurnālistes to nevarēja, jo viss process bija konfidenciāls. Lēmumu, ka viņiem pieprasa atmaksāt 36 tūkstošus, viņi saņēma otrdienas rītā. Pusotru stundu pirms preses konferences, uz kuru viņi pat netika aicināti.