1956. gadā Intas labošanas darbu nometnes kapsētā sanāk ap 200 izsūtīto latviešu, lai atklātu pieminekli “Dzimtenei”. Tas ir veltījums komunistiskā režīma represijās nomocītajiem, un piemiņas pasākums notiek, par spīti tam, ka sanākušie joprojām ir režīma stingrā uzraudzībā. Tobrīd vēl turpinās vajāšanas, un sods par šo soli var būt ļoti bargs. Tomēr viņi riskē, jo īpaši pieminekļa mākslinieks.

1956. gada vasarā, gaidot atbrīvošanu no Sibīrijas katorgas, represētais mākslinieks Eduards Sidrabs darina iespaidīgu vairāku metru augstu pieminekli tiem cilvēkiem, kurus komunistiskais režīms nomocīja GULAG (Galvenās labošanas darbu nometņu un koloniju pārvaldes) ieslodzījuma vietās Sibīrijā. Pieminekļa centrālo tēlu veido sieviete latviešu tautastērpā, kas simbolizē Māti Dzimteni, kura vienā rokā tur ozola zaru, bet otrā – dzijas kamolu. Cilni rotā trīs auseklīši un citas latviešu spēka zīmes.

Lai arī sācies tā dēvētais “Hruščova atkusnis” pēc Padomju Savienības diktatora Josifa Staļina nāves 1953. gadā, represijas turpinās. Daudzi Intas labošanas darbu nometnē ieslodzītie joprojām nav saņēmuši oficiālu atbrīvojuma pavēli. Tomēr tas viņus nebiedē iesaistīties šajā drosmīgajā projektā un beigās lielā skaitā sanākt uz piemiņas vieta atklāšanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X