Rāma biznesa izaugsme – droša, bet nepietiekama starptautiskai konkurētspējai

Pēdējo desmit gadu laikā investīcijas biznesa izaugsmē Latvijā dažādu iemeslu dēļ ir bijušas relatīvi pieticīgas – katrā ziņā mazākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kaut arī lielākajām bankām visās trijās Baltijas valstīs ir vienāda kredītpolitika. Igauņi lepojas ar tehnoloģiju inovācijām un atvieglotu birokrātiju, savukārt lietuvieši, kas vēl pirms desmit gadiem bija turpat, kur mēs, ir mūs pamatīgi apsteiguši, vērienīgi investējot ekonomikā, attīstot gan ražošanu, gan pakalpojumu eksportu, kas savukārt būtiski aktivizēja nekustamā īpašuma sektoru.

Īsi sakot, mūsu tuvākie kaimiņi izrāda lielāku agresivitāti biznesa vidē un viņiem piemīt vairāk pozitīvas biznesa nekaunības.

Nebūtu korekti apgalvot, ka Latvijas uzņēmēji, ieskaitot bankas, tikai guļ stikla kalnā un gaida labākus laikus: piemēram, "SEB bankas" mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas portfelis pagājušogad ir strauji audzis – par 13%. Taču kopumā attīstība notiek visai mēreni, arī to uzņēmumu lokā, kuriem piemīt labs izaugsmes potenciāls.

Par to, ka Latvijas uzņēmēji ir konservatīvāki nekā igauņi un lietuvieši, liecina fakts, ka daudzi uzņēmumi ir ļoti labā finansiālā stāvoklī, bet neinvestē nākotnes attīstībā, tātad neredz iespēju vai negrib uzņemties lielāku risku. Iespējams, Latvijas uzņēmumi nesteidzas ar pāriešanu nākamajā fāzē, jo esam stiprāk sisti 2008. gada finanšu krīzē, tāpēc krietni piesardzīgāki – tā sakot, mēs līdz mielēm zinām, ka parāds nav brālis. Savukārt tie uzņēmēji, kuri savu biznesu sākuši vēl deviņdesmitajos, vairs nav gados jauni un dod priekšroku stabilitātei un prognozējamībai.

Diemžēl vēl ir būtiska ekonomikas daļa, kuri joprojām "ievāc" labu ražu "pārdales" ekonomikas lauciņā.

Aptauju dati rāda, ka Latvijas uzņēmēji kopumā ir tendēti uz organisku izaugsmi, nevis lēcieniem, tāpēc ļoti maz ir tādu, kas ir gatavi izrieztu krūti mesties eksporta tirgos. Tāpat jāņem vērā ārējie apstākļi – karš Ukrainā, pandēmijas ietekme, bēgļi, kas klaudzina pie Latvijas robežām, inflācijas viļņi.

Lai bravūrīgi investētu, ir jāredz labas iespējas, kāpēc to darīt, un mēs tās šobrīd neredzam.

Tikmēr Ārvalstu investoru padome Latvijā sniegusi pēdējos gados zemāko uzņēmējdarbības vides vērtējumu, "Zemnieku saeima" sūdzas par birokrātiju, un viņiem piebalso arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. Īsi sakot, visi ir nedaudz saspringuši, un tas neveicina vēlmi riskēt, kaut arī tieši tas ir vajadzīgs biznesa izaugsmei.

Uzņēmējdarbība pēc būtības ir tendēta uz progresu, inovācijām un izaicinājumiem, tātad arī uz risku. Tiklīdz iesēdies komforta zonā un apstājies attīstības skrējienā, citi tevi apdzen. Turklāt konkurenti ir ne tikai pašmāju vai Baltijas, bet visas pasaules uzņēmēji. Piemēram, dēļus terasēm ražo daudzviet. Vairāk pārdot un labāk nopelnīt varēs tas, kurš izcelsies ar kvalitāti un produktivitāti, tāpēc ir jāizkāpj no savas komforta zonas un, gribi negribi, jāinvestē izaugsmē.

Neattīstoties var kādu laiku eksistēt, bet ir sarežģīti konkurēt, un attīstība notiek ārkārtīgi strauji: pirms desmit gadiem mēs staigājām ar blociņu un zīmuli, šodien noliktavas kārto roboti. Mazāk darbaroku un vairāk tehnoloģiju nozīmē labāku produktivitāti un lielāku peļņu, bet tam vajadzīgas investīcijas, kā arī piemēroti finanšu instrumenti.

Ir arī tādi uzņēmumi, kuri labprāt riskētu un sasniegtu vairāk, bet pagaidām nav klasiskā bankas izpratnē kredītspējīgi, kaut gan viņiem ir laba prece vai pakalpojums un milzīgs izaugsmes potenciāls.

Tieši domājot par šo segmentu, piemēram, ir radīts izaugsmes finansējums "SEB Baltic Venture Debt" 20 miljonu eiro apmērā – palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā. Tradicionālā banku kreditēšana un strauja izaugsme, kas saistīta ar lielu risku, ir nesavienojamas lietas. Tāpēc mēs meklējam jaunus veidus, kā, atbalstot ambiciozus uzņēmējus, uzņemties lielākus riskus arī pašiem, lai kopā ietu izaugsmes ceļu un veicinātu inovācijas, kas ļauj eksplodēt biznesa potenciālam.

Ar prieku skatos uz tiem uzņēmējiem, kuri drosmīgi paplašina savus apvāršņus. Pirmkārt – ļaujot uzņēmumā ienākt jaunajai paaudzei, kas ir ļoti gudri, atvērti, bieži vien ārzemēs izglītību ieguvuši cilvēki un nereti ienes negaidītas, bet vērtīgas idejas uzņēmuma stratēģijā. Otrkārt – sadarbojoties ar ārzemju partneriem, kas palīdz saskatīt plašāku kopainu, pozitīvi izaicina un iedvesmo. Treškārt – apmeklējot starptautiskas nozares izstādes, lai gūtu jaunus iespaidus un zinātu, kas vispār notiek pasaulē. Tas nemaksā astronomiski daudz, bet ir to vērts.

Atgriežoties pie mūsu kaimiņu piemēra, igauņi ar "Skype" pierādīja, ka īsti, reāli cilvēki ar roku sasniedzamā attālumā var godīgi nopelnīt simtiem miljonu eiro. Bet tam ir vajadzīga drosme, riska apetīte un pozitīva domāšana.

Mēs nedzīvosim kvalitatīvi, kamēr baidīsimies, stagnēsim un neizrausimies no pārdales ekonomikas, lai pārietu uz radošu ekonomiku – vienalga, kurā nozarē.