"Business Insider": Karš Ukrainā beigsies turpat, kur sākās

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ne reizi vien licis saprast, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta kaujai par Krimu. Ārpolitikas pētījumu institūta zinātniskā darbiniece Olga Hvostunova ir pārliecināta, ka Krima jau ļoti drīz Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam sagādās lielas galvassāpes. Ja viņa armija Krimā kritīs, tad tas kļūs par diktatora lielāko pazemojumu.

Jau 2023. gadā Ukrainas Bruņotie spēki sāka aktīvi dot triecienus Krievijas militārajiem objektiem Krimā, uzbrūkot kā ar raķetēm, tā ar zemūdens un gaisa droniem. 2024. gadā pēdējo nedēļu laikā vien Kijiva veikusi vairākus triecienus Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām un aviobāzēm.

Eiropas politikas analīzes centra darbiniece Elīna Beketova norāda, ka šie triecieni nav spontāni un tos Kijiva plānojusi vairākas nedēļas. Lai sasniegtu vēlamo mērķi, tika izmantoti izlūkošanas, kā arī satelītuzņēmumu dati.

Programmas “Eiropa, Krievija un Eirāzija” pētniece Marija Sņegova sacīja, ka Ukrainas triecieni Krievijas Melnās jūras flotei ir piespieduši Kremli slēpt savus kuģus pēc iespējas tālāk no Krimas. Vienlaikus šie triecieni ir ļāvuši Kijivai atjaunot labības transportēšanu pa jūras ceļiem.

Pastāvīgie Kijivas uzbrukumi Krimai liedz Putinam izmantot Krimu savu militāro mērķu sasniegšanai Ukrainā. Krimas tilta krišana Kijivai var kļūt kā simboliska, tā stratēģiska uzvara. Ukraina ne reizi vien ir uzbrukusi tiltam, taču pagaidām tilts šos triecienus ir izturējis.

Ukrainas Izlūkdienests 2024. gadā solīja pilnībā iznīcināt tiltu. Krievija arī lieliski saprot, ka tilts var tikt iznīcināts, tieši tādēļ steidzami tiek būvēts jauns dzelzceļš, kas savieno Krimu ar Rostovu, šķērsojot okupētās Ukrainas teritorijas.

Hāgas stratēģisko pētījumu centra analītiķis Frederiks Mertenss ir pārliecināts, ka ar saviem triecieniem pa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām Krimā Kijiva gatavo augsni uzbrukumiem ar iznīcinātājiem F-16. Tiklīdz pretgaisa aizsardzības sistēma tiks iznīcināta, pussala vairs nebūs Putina “militārais cietoksnis” Melnajā jūrā.

Putins baidās zaudēt Krimu, tieši tādēļ uz pussalu tiek pārsviestas pretgaisa aizsardzības sistēmas no citiem Krievijas reģioniem. Ne tik sen Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka pussalā nogādāta jaunākā sistēma S-500.

Eksperti iepriekš norādījuši, ka Krimas atbrīvošanai nav nepieciešama sauszemes operācija. Vajag iznīcināt visas munīcijas piegādes līnijas un gaidīt, kad ienaidniekam beigsies resursi aizsargāties.