Krievijas 2022.gada iebrukums Ukrainā lika Eiropai nopietnāk domāt par drošību – un Baltijā tas kļuva par īpaši steidzami risināmu jautājumu. Visas trīs Baltijas valstis ieguldījušas militārajā (īpaši munīcijas) ražošanā. Salīdzinām, kas šajā jomā izdarīts Latvijā un kas kaimiņvalstīs!

Latvija, Lietuva un Igaunija kopš kara sākuma palielinājušas savus aizsardzības budžetus krietni straujāk nekā vairums pārējo NATO dalībvalstu. Visas Baltijas valstis ir pārvarējušas 2% no IKP robežu un gatavojas tuvākajā laikā aizsardzībai tērēt vairāk par 3%.

Līdz ar to ir tikai loģiski nevis tērēt naudu, iepērkot ieročus un munīciju no citām valstīm, bet ražot pašiem un ieguldīt šos līdzekļus atpakaļ valstī. Turklāt vietējā ražošana nozīmē, ka krīzes situācijā nebūs jāpaļaujas tikai uz ārvalstu piegādēm, kas var aizkavēties. Munīcijas ražošana ir īpaši svarīga, jo no munīcijas pieejamības atkarīgs tas, cik ilgi un veiksmīgi iespējams atvairīt uzbrukumu, kā to spilgti parāda pēdējā laika notikumi Ukrainā.

Kaut arī visas Baltijas valstis ir vienisprātis, ka militārā rūpniecība ir jāattīsta, katra izvēlējusies atšķirīgu ceļu un partnerus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X