/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2024/06/18/16160294t1h8b89.jpg)
Vasaras ogu laiks savā ražā nes ne vien gardas, bet arī ļoti mūsu organisma veselībai noderīgas dabas veltes. Ogas ir veselīgas, jo bagātas ar vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un tajās ir pavisam niecīgs daudzums kaloriju!
Ogas, odziņas kā efektīvas dabīgās vitamīnu kapsulas
Par ogu labajām īpašībām stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Kādi vitamīni ir sastopami ogās?
Ogas ir ļoti vērtīgs A un C, kā arī B grupas vitamīnu avots.
* A vitamīns nepieciešams gļotādas, ādas veselības un veselīgas redzes nodrošināšanai.
* C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas cīnās pret brīvo radikāļu ietekmi.
* B grupas vitamīni nepieciešami nervu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.
Lai gan farmaceite uzsver, ka visas vērtīgās vielas, kas atrodamas daudzveidīgajā ogu pasaulē, uzskaitīt ir pagrūti un veselīgā ēdienkartē būtu jāiekļauj dažādas ogu kombinācijas, ir dažas vērtīgas lietas, kuras zināt var būt noderīgi.
/nginx/o/2024/06/18/16160292t1h5f62.jpg)
Upenes, zemenes un avenes - vēdera labsajūtai un barība probiotikām
"Upenes, zemenes un avenes ir bagātas ar tik vērtīgajām balastvielām, kas pozitīvi ietekmē mūsu zarnu veselību. Balastvielas ir ogļhidrāti, kas, nonākot gremošanas traktā, nesašķeļas un neuzsūcas. To galvenais uzdevums ir veicināt zarnu kustības, nodrošināt regulāru vēdera izeju, mazināt toksisku vielu iedarbību, kā arī kavēt holesterīna uzsūkšanos zarnās," skaidro farmaceite. Ogas kalpo arī kā barības viela probiotikām jeb "labajām baktērijām", kas savukārt gādā par organisma aizsargspējām.
/nginx/o/2024/06/18/16160293t1h0718.jpg)
Avenes, upenes, zemenes - kālija, avenes - magnija, bet ķirši - melatonīna avots
Visvairāk kālija ir upenēs, avenēs, saldajos ķiršos, jāņogās un ērkšķogās. Avenes satur magniju, kas labvēlīgi ietekmē muskuļus, nervu sistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu. Savukārt ķirši satur melatonīnu, kas ir dabisks miega regulēšanas līdzeklis.
Lai uzņemtu augļu un ogu vērtīgās vielas, vasarā ik dienu vēlams apēst 250–300 gramu ogu. Turklāt, jo tās krāsainākas un dažādākas, jo labāk!
Mellenes, upenes, zemenes, ērkšķogas - asinsvadu elastībai un izturībai
Mellenes, upenes, ērkšķogas un arī zemenes satur antocianīnus, kas palīdz dažādu iekaisumu un neiroloģisku problēmu gadījumā, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz kapilāriem, padarot tos elastīgākus un izturīgākus. "Tas īpaši svarīgi ir acu sīkajiem asinsvadiem, tāpēc tie ieteicami acu veselības stiprināšanai," iesaka farmaceite Mārīte Šukele. Ogās esošie antioksidanti palīdzēs stiprināt imunitāti un mazināt saaukstēšanās riskus.
/nginx/o/2024/06/18/16160296t1h72ea.jpg)
"Gan dārza, gan meža mellenes ir gards polifenolu – antocianīnu – avots, kas mazina iekaisumus un pasargā no hroniskām slimībām, tajā skaitā sirds un asinsvadu saslimšanām. Mellenes satur ne tikai daudz C vitamīna, kas svarīgs spēcīgai imunitātei, bet arī K vitamīnu veseliem asinsvadiem un mangānu normālai vielmaiņai, kaulu un saistaudu veselībai," piemetina farmaceite Mārīte Šukele.
Upenēs un zemenēs ir arī daudz dzelzs, kas atbildīgs par sarkano asinsķermenīšu eritrocītu veidošanos.
Avenes un kazenes - veselīgai smadzeņu darbībai
Teicams C un K vitamīna avots, satur mangānu, folskābi, kas nepieciešama veselīgai smadzeņu darbībai un asinsritei, magniju, kas rūpējas par normālu nervu sistēmas darbību un ir labs dzelzs avots. Avenes un kazenes ir bagātas ar antioksidantiem, kas aizkavē novecošanos, mazina šūnu bojājumus un imunitātes pavājināšanos, aizkavējot iespēju saslimt.
Dzērvenes - urīnceļu veselībai
Ne velti tās jau izsenis izmantotas tautas medicīnā. Dzērvenes satur ne tikai daudz C vitamīna, bet arī vērā ņemamu daudzumu citu vitamīnu, mangānu un plašu antioksidantu spektru. Tiek lietotas gan urīnceļu saslimšanu profilaksei, gan sirds un asinsvadu stiprināšanai, gan vispārējai veselībai.
/nginx/o/2024/06/18/16160295t1hcf9a.jpg)
Cik daudz ogu ir par daudz?
"Ēdot ogas, jāievēro mērenība, jo, ja tās uzturā lieto pārāk daudz, var saasināties alerģiskas reakcijas – nieze un ādas izsitumi. Tāpat negatīvi var tikt ietekmēta arī gremošanas sistēma, jo ogas satur organiskās skābes, kas var kairināt kuņģi un izraisīt dedzināšanu. Ja veidojas nierakmeņi, uzturā nav ieteicams lietot jāņogas, ērkšķogas un rabarberus. Ogas ir saldas, jo satur galvenokārt vienkāršos ogļhidrātus – fruktozes un glikozes veidā, tāpēc uzmanīgiem jābūt tiem, kuriem ir paaugstināta cukura koncentrācija asinīs. Ogu cukuri var veicināt arī svara pieaugumu. Sevišķi daudz cukura ir arbūzos, līdz pat 13 %, tāpēc dienā ieteicams apēst ne vairāk par 250–300 gramiem augļu vai ogu," skaidro farmaceite.
Lai pagarinātu ogu lietošanas laiku - saldē tās!
Ogas satur daudz ūdens, tāpēc tās vislabāk ir saldēt, taču bez cukura pievienošanas. "Vismazāk vērtīgās uzturvielas un vitamīnus vasaras veltes zaudē sasaldētā veidā, taču tās iespējams arī izkaltēt un žāvēt,” stāsta farmaceite. Pirms ogu sagatavošanas ziemai jāpārdomā, kā tās tiks izmantotas, piemēram, ja ogas paredzētas desertiem, lietderīgi tās sablendēt un sadalīt nelielās porcijās jau pirms saldēšanas. Ja ogas tiks lietotas sagrieztā veidā, tad tās jāsagriež jau pirms saldēšanas, jo pēc atkausēšanas ogas būs daudz mīkstākas un grūtāk apstrādājamas. Ja nepieciešams saglabāt zemeņu, aveņu, jāņogu formu, tās jāsaldē stingros traukos. Ķiršus, plūmes, upenes, mellenes un ērkšķogas, tā kā tās ir stingrākas, var glabāt speciālajos saldēšanai paredzētajos maisiņos. Visas ogas pirms saldēšanas vēlams noskalot un nosusināt. Ogām obligāti jābūt svaigām, tīrām, ne pārāk mīkstām. Ogas saldētā veidā var uzglabāt līdz pat 12 mēnešiem.
Raksts tapis sadarbībā ar Apotheka.