Spiegošanā apsūdzētajam bijušajam Tartu Universitātes profesoram piespriež cietumsodu

Tiesa atzina Morozovu par vainīgu darbībās, kas veiktas pret Igaunijas interesēm un ārvalstu izlūkdienesta intersēs.

Cietumsodā tiks iekļauts arī laiks, ko Morozovs pavadīja pirmstiesas apcietinājumā, tādējādi cietumsoda termiņš tiks skaitīts no šā gada 3.janvāra, nolēma tiesa.

Apsūdzībā teikts, ka Morozovs Igaunijā vāca informāciju par valsts iekšlietu, aizsardzības un drošības politiku, kā arī ar to saistītiem cilvēkiem un infrastruktūru.

Igaunijas galvenais valsts prokurors Tāvi Perns sacīja, ka tiesas spriedums apstiprina, ka Morozovs ilgstoši sadarbojās ar Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) darbiniekiem.

"Krievijas izlūkdienests Morozovam deva uzdevumu Igaunijas Republikā ievākt informāciju par Igaunijas iekšlietu, aizsardzības un drošības politiku, kā arī ar to saistītiem cilvēkiem un infrastruktūru," Perns teica.

"Piemēram, Morozovs Krievijas izlūkdienestam sniedza informāciju par Igaunijas politisko situāciju, sabiedrotajiem, un integrācijas un sociālo kohēziju. Tā bija informācija, kurai viņš bija piekļuvis gan sava amata dēļ kā pētnieks, gan publiski pieejami dati, kurus Krievija varēja izmantot, lai draudētu Igaunijai," klāstīja prokurors.

GRU neiejaucās profesora akadēmiskajā darbā. Morozovs saņēma atlīdzību par izlūkošanas darbībām, bet tā nebija tik liela, lai būtu motivācija noziegumiem.

Mozorovs darbojās slēpti un ievēroja GRU instrukcijas.

"Morozova gadījums apliecina, ka agri vai vēlu mēs sasniedzam pat visslēptākos aģentus. Mēs iesakām personām, kas strādā Krievijas izlūkdienestu labā, brīvprātīgi sazināties ar mums," sacīja Igaunijas Drošības policijas (KaPo) ģenerāldirektors Margo Pallosons.

Krievijas drošības dienesti slepeni darbojas, vervējot izlūkdienestu darbiniekus, un izmanto dažādas manipulācijas metodes. Morozovu Krievijas izlūkdienests savervēja, kad viņš studēja kādā no Krievijas universitātēm. Pārceļoties uz Igauniju, GRU viņam deva uzdevumu kļūt aktīvākam. Tālajā pagātnē pieņemtie lēmumi ietekmēja Morozovu daudzus gadus vēlāk.

Krievijas izlūkdienestu virsnieki atrodas Krievijas universitātēs un veic vervēšanas uzdevumus tajās. Tāpēc Igaunijas KaPo neiesaka studēt Krievijā.

Krievija ir lielākais drauds Igaunijas drošībai. Tās mērķis ir izjaukt un pārveidot Eiropas drošības arhitektūru un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību, kā arī atjaunot savu imperiālo sapni, kā tas pašlaik notiek Ukrainā. Apmeklējot Krieviju vai sazinoties ar tās valsts iestādēm vai amatpersonām, vienmēr ieteicams būt piesardzīgiem un par jebkuru izrādīto interesi informēt KaPo, atgādina Igaunijas institūcijas.

Kriminālprocesu vadīja Igaunijas ģenerālprokuratūra, un to veica KaPo.

Morozovs bija Tartu Universitātes Šites institūta starptautiskās politoloģijas profesors. Pēc tam, kad Morozovam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā, ar viņu tika pārtrauktas darba attiecības.

Saskaņā ar Igaunijas Zinātniskās informācijas sistēmas ETIS datiem Vjačeslavs Morozovs līdz 2010.gadam strādāja Sanktpēterburgas Valsts universitātē, bet pēc tam viņš bija saistīts ar Tartu Universitāti. No 2016. līdz 2023.gadam viņš ieņēma Eiropas Savienības un Krievijas studiju profesora amatu Tartu Universitātē, bet no 2023.gada 1.septembra līdz 2024.gada 11.janvārim - starptautiskās politikas teorijas profesora amatu.