Kā zināt, ka tavs mīlulis ir zaudējis pārāk daudz šķidruma?

Kas ir dehidratācija?

Dehidratācija ir pārmērīgs ūdens un sāļu zudums no organisma. Mājdzīvniekiem atūdeņošanās var būt dažādu iekšēju saslimšanu, piemēram, nieru mazspējas, caurejas, vemšanas un apetītes trūkuma simptoms.

“Palielināts atūdeņošanās risks ir veciem, jauniem un grūsniem dzīvniekiem, kā arī tiem, kuriem ir liekais svars. Jāņem vērā, ka dehidratācija var piemeklēt arī veselus dzīvniekus un it īpaši karstā laikā. Karstajā sezonā organisms vairāk patērē un zaudē šķidrumu, intensīvi dzesējoties – dzīvniekam elsojot un svīstot caur pēdu spilventiņiem,” skaidro veselības eksperte.

Kādas ir atūdeņošanās pazīmes?

Ja zaudēts neliels šķidruma daudzums, izteiktu simptomu nebūs. Taču pirmie simptomi tam, ka organisms ir zaudējis par daudz šķidruma, ir aktivitātes samazināšanās, vājums, izteikta elsošana suņiem, nelaba dūša, sausas gļotādas un deguns, lipīgas siekalas un iekritušas acis. Lai novērtētu mīluļa veselības stāvokli, Anete Kalniņa iesaka veikt vairākas darbības.

● Ādas elastības novērtējums. Ir maigi jāpaceļ dzīvnieka āda skausta vai lāpstiņu apvidū, jāatlaiž un jānovērtē ādas krokas stāvoklis – normālā veselības stāvoklī ādas kroka izlīdzināsies uzreiz, taču, ja tā izlīdzinās lēni, var secināt, ka organismam trūkst šķidruma. Šāda pārbaude būtu jāveic arī ikdienā, lai zinātu normu un atpazītu jebkādas novirzes no tās.

● Gļotādu novērtējums. Jāpaceļ dzīvnieka lūpa un jānovērtē smaganas, mēle un siekalas. Ja smaganas ir lipīgas vai sausas, tā ir būtiska pazīme, ka mīlulis ir zaudējis šķidrumu. Līdzīgi var vērtēt acu gļotādu, nedaudz pavelkot uz leju apakšējo plakstiņu un izvērtējot, vai tas joprojām ir mitrs un maigi rozā, kā arī vizuāli jānovērtē, vai acis nav dziļāk dobumos.

● Kapilāru pildīšanās tests. Jāpaceļ dzīvnieka lūpa un ar pirkstu jāuzspiež uz smaganām. Ja viss ir normāli, tās uz sekundi kļūst baltas un tad atgūst savu sākotnējo krāsu. Ja krāsas atgriešanās aizņem vairāk nekā sekundi, ir pamats domāt par dehidratāciju, jo kapilāros šķidrums neatgriežas normālā ātrumā, kas var liecināt par šķidruma zudumu.

Ja novērota kāda no dehidratācijas pazīmēm, pirmais, ko var darīt, ir piedāvāt dzīvniekam tīru, vēsu ūdeni. Ja dzīvnieks no dzeršanas atsakās, ir nepieciešama veterinārārsta palīdzība, lai zaudēto šķidruma un elektrolītu apjomu normalizētu. Ja dehidratācijas pakāpe ir augsta un netiek savlaicīgi pamanīta un koriģēta, sekas ir orgānu bojājumi, jo tie netiek pietiekami apasiņoti un līdz ar to apgādāti ar skābekli.

“Galvenais ir preventīvi rūpēties un nodrošināt to, ka mājdzīvniekam ir nepārtraukta pieeja tīram dzeramajam ūdenim. Jāatceras, ka atūdeņoties var arī aukstā laikā, sevišķi salā, kad dzīvnieks patērē lielu enerģiju sevis sildīšanai un var mazāk uzņemt ūdeni. Karstumā, lai veicinātu ūdens uzņemšanu, sauso barību var aizstāt ar lielāku daudzumu mitrā ēdiena vai mitrinātu sauso barību. Tāpat būtiska nozīme ir pasargāšanai no pārkaršanas – neatstāt suni un kaķi karstās telpās un nekādos apstākļos automašīnā. Ārā dzīvojošiem suņiem jānodrošina ēnaina vieta, kur patverties no tiešiem saules stariem, un vēlams padomāt par papildu dzeramā ūdens traukiem,” atgādina veterinārārste.

Kā mazināt atūdeņošanās riskus karstā laikā?

Lai izvairītos no atūdeņošanās, Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte iesaka karstā laikā samazināt dzīvniekam slodzi: “Dienas laikā nedrīkst pārlieku aktīvi nodarbināt suni, doties skriet. Svarīgi ir atlikt pastaigas uz vēlāku vai agrāku diennakts stundu, kad nav tik karsts kā dienas vidū. Jāpadomā arī par bezpajumtes kaķiem – ja tādi apkārtējā vidē ir, karstajā sezonā to teritorijā jānovieto ūdens bļodas. Rūpēsimies par saviem mīluļiem kā karstumā, tā visās citās gada dienās!”