Skolēnu interese par ķīmijas studijām ir niecīga, un arī vidusskolas beidzēju ķīmijas eksāmenu rezultātus par iepriecinošiem nenosauksi. Līdz ar to nav pārsteigums, ka ķīmijas un farmācijas nozare jau gadiem cīnās ar akūtu darbaspēka trūkumu, lai gan atalgojums nozarē ir krietni virs valsts vidējā. Kā rosināt skolēnu interesi par ķīmiju, kāpēc ir milzīgs studentu "atbirums" jau ķīmijas studiju pirmajā kursā un kādas ir karjeras perspektīvas šajā nozarē, intervijā TVNET+ stāsta Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶĪFA) izpilddirektore Zanda Jurjāne.

- No otras puses, varētu šķist – ja jau skolēns ir izvēlējies kārtot šo eksāmenu, tātad vismaz viņš pats domā, ka viņa ķīmijas zināšanas ir gana labas. Taču pēdējo gadu ķīmijas eksāmenu rezultātus par spožiem nenosauksi. Kāpēc tā? Pie vainas slikta mācību programma, slikti sagatavoti/nekompetenti skolotāji vai kas cits?

- Te varam runāt ne tikai par ķīmiju, bet par inženierzinātnēm kopumā. Tās ir disciplīnas, kas balstās uz apjomīgu faktu materiālu, kas jāiemācās no galvas. Piemēram, ķīmiķim ir jāzina Mendeļejeva tabula, formulas. Lai apgūtu ķīmiju jaunietim ir jābūt disciplinētam, jāmācās regulāri un ilgtermiņā. Ir jābūt spēcīgai bāzei, lai tālāk apgūtu arvien sarežģītākas lietas.

Šobrīd daudzi vidusskolēni dzīvo ar pārliecību, ka visu var atrast internetā un no galvas mācīties neko nevajag. Tā ir taisnība, atrast patiešām var, bet tad, kad ir jākārto eksāmens, tad ir virkne lietu, kas ir jāzina no galvas, un tas nosaka rezultātus...

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X