Aizvadītajā nedēļas nogalē Šveices pilsētā Birgenštokā vairāk nekā 90 valstu un dažādu starptautisko organizāciju līderi divu dienu garumā meklēja progresu ceļā uz mieru Ukrainā. Tomēr tā vietā, lai līdz šim lielākais konfliktam veltītais samits nestu kādu skaidru plānu vai risinājumus Ukrainas uzvarai, tas kārtējo reizi demonstrēja domstarpības un interešu atšķirības starp rietumvalstu sabiedrotajiem un augošajām reģionālajām lielvalstīm.

Par spīti gan Ukrainas, gan rietumvalstu nu jau vairāk nekā divus gadus ilgušajiem aktīvajiem centieniem pasaulei paskaidrot Krievijas agresiju un imperiālismu, kā lielākais upuris šobrīd ir Ukraina, salīdzinoši liela daļa to vai nu nevēlas saprast, vai ir gatava pieņemt savtīgu iemeslu dēļ. Un tā aizvien spilgtāk iezīmējas divas lielas valstu grupas, kas daļēji atgādina Aukstā kara periodu. Tas gan nenozīmē, ka miera samits bijis veltīgs. Apjomīgā līderu tikšanās Šveicē kalpoja par labu platformu, lai vēlreiz skaidrotu pasaules valstīm ar dažādām nostājām un interesēm to, kā Krievijas agresija Ukrainā ietekmē vai var ietekmēt arī viņus.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X