Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Jaunās sankcijas nes augļus: rublim sākušās nopietnas problēmas (19)

Foto: EPA/Scanpix

ASV sankcijas, kas ieviestas pagājušajā nedēļā, ir sākušas nest pirmos augļus. Ķīnas juaņa pret rubli sasniegusi minimālo līmeni gada laikā, vēsta “Bloomberg”.

Tādējādi Krievijas rublis nostiprinās pret Ķīnas juaņu jau piekto dienu pēc kārtas. Tas notiek pēc tam, kad ASV paziņoja par sankciju noteikšanu pret Maskavas biržu un ar to saistītajām kompānijām. Krievijas budžetam tā ir problēma, jo pārāk augsts rubļa kurss pret juaņu mazina budžeta ienākumus no eksporta, kas Krievijai ir kritiski svarīgi, lai varētu turpināt finansēt karu pret Ukrainu.

Juaņa pirmo reizi kopš 2023. gada maija attiecībā pret rubli zaudējusi 5% vērtības, vienai juaņai maksājot 11 rubļus. Otrdien bija vērojams kritums par vēl 4%, un tas ir lielākais vērtības kritums pēdējo divu gadu laikā.

Jaunie ASV ierobežojumi pret Krievijas galveno biržu nozīmē to, ka tā vairs nedrīkst veikt nekādas tirdzniecības operācijas dolāros un eiro. Tirgus dalībnieki baidās, ka līdzīgs liktenis piemeklēs arī juaņas, tādēļ daudzi Maskavas biržas biedri cenšas atbrīvoties no Ķīnas valūtas.

Pieprasījums pēc juaņas pēdējās dienās Krievijā ir ļoti vājš. To ietekmē šis faktors, kā arī importētāju problēmas veikt norēķinus, kā arī nespēja pilnvērtīgi konvertēt naudu veiktajos darījumos.

ASV ir pastiprinājušas spiedienu uz valstīm, ko Krievija uzskata par “draudzīgajām”. Atsevišķas bankas Apvienotajos Arābu Emirātos, Ķīnā un Turcijā ir noteikušas ļoti stingrus ierobežojumus tirdzniecībai ar Krieviju. Pirmo piecu mēnešu laikā Krievijas importa apjoms ir samazinājies par 13 miljardiem, salīdzinot ar analoģisku periodu gadu iepriekš, liecina Krievijas Bankas dati.

Tajā pašā laikā juaņu piedāvājums tirgū ir nozīmīgs, ņemot vērā, ka eksportētājiem ir jāpārdod ārvalstu valūtās gūtā peļņa Krievijas Bankai.

“Rubļa vērtības nostiprināšanās attiecībā pret juaņu būs atkarīga arī no amatpersonām. Krievija var iejaukties, lai situāciju stabilizētu, vai arī var tikt samazinātas prasības pret eksportētājiem,” norāda ekonomists Iļja Fjodorovs.

Zaudējot vairāk nekā pusi tirdzniecības apjoma valūtu tirgū, tas būs sāpīgs trieciens pašai Maskavas biržai.

“Īstermiņā visi biržas ienākumi, kas saistīti ar dolāriem un eiro, tiks zaudēti, tas ir fakts. Tomēr sāks pieaugt ienākumi tajās valūtās, kas nāks dolāru un eiro vietā. Tas ir laika jautājums. Biržai zaudēt divas lielākās ārvalstu valūtas būs sāpīgi. Vai tas spēs iznīcināt biržu? Diez vai. Krievijai bija divi gadi laika, lai sagatavotos šādai situācijai. Ņemot vērā, ka biržas galvenais akcionārs ir valsts, tad loģiski, ka arī Krievija jutīs ienākumu kritumu,” sacīja kādas Krievijas bankas vadītājs.

Svarīgākais
Uz augšu