Miegā muskuļi atslābst, un tas attiecas arī uz elpceļu muskulatūru. Krākšana rodas, kad augšējie elpceļi ir pārāk šauri un gaisa plūsma degunā un mutē tiek traucēta, ierobežota, kļūst turbulenta. Tas liek apkārtējiem audiem vibrēt, radot troksni. Biežāk ar to saskaras cilvēki ar lieko svaru, jo tauki uzkrājas arī mēlē un ap elpceļiem, atslābinātā stāvoklī tos sašaurinot vēl vairāk. Krākšana šķiet raksturīgāka vīriešiem (un vīriešus nudien tā piemeklē gandrīz divreiz biežāk, kas tiek skaidrots ar fizioloģiskām īpatnībām augšējo elpceļu anatomijā un tauku nogulsnēšanās veidā), taču no tās nav pasargātas arī sievietes un pat bērni.
Daži pētījumi liecina, ka vairāk nekā 10% bērnu naktī krāc – tas nav nekas neparasts. Apmēram 1% līdz 3% bērnu krākšana var būt simptoms kam nopietnākam. Krākšanu jaunākiem pacientiem var izraisīt, piemēram, palielinātas mandeles un adenoīdi. Ja jūsu bērns regulāri skaļi krāc, ieteicams tomēr konsultēties ar savu ārstu vai pediatru!
Sievietēm pēc menopauzes izmainās hormonālais fons, kas veicina arī elpceļu muskulatūras atslābšanu, tā palielinot krākšanas iespējas un miega apnojas risku. Jau izsenis novērots, ka līdz ar vecumu krākšanas biežums un intensitāte pieaug abiem dzimumiem.