Latvijas Banka: gan bankas, gan aizņēmēji arī šogad būs piesardzīgi

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Pārskatā atzīts, ka kreditēšana ilgstoši saglabājas vāja. Pēc īslaicīga, bet vērā ņemama pieauguma 2022.gada beigās iekšzemes kreditēšanas temps atkal palēninājies, un tas lielā mērā skaidrojams ar strauju procentu likmju kāpumu, zemu ekonomisko aktivitāti, kā arī īstermiņa kredītu atmaksu nefinanšu sabiedrību sektorā.

Gan bankas, gan aizņēmēji joprojām paliek piesardzīgi, un kreditēšanu turpina ietekmēt vairāki strukturālie faktori. Latvijas Banka norāda, ka kreditēšana vēl arvien nepietiekami atbalsta investīcijas, kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecībai saglabājoties ļoti zemā līmenī. Savukārt nebanku izsniegtais kredītportfelis mājsaimniecībām un nefinanšu sektoram turpina augt straujāk nekā banku kredītportfelis.

Iekšzemes kreditēšanas gada pieauguma temps 2024.gada martā bija 2,4% (2023.gada martā - 6,3%). Nozīmīgs palēninājums vērojams kredītiem, kuri izsniegti nefinanšu sektoram, savukārt mājsaimniecību kreditēšanas dinamika ir noturīgāka.

Latvijas Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka iekšzemes kredītu un IKP attiecība saglabājas ļoti zema un 2023.gada beigās bija 34%, būtiski atpaliekot ne tikai no eirozonas vidējā rādītāja (91%), bet arī no kaimiņvalsts Igaunijas (72%).

Latvijas Bankā norāda, ka nepietiekams kreditēšanas atbalsts investīcijām, kā arī ilgstoši vāja investīciju vide un tautsaimniecības izaugsme ir aktuāla un sistēmiski svarīga problēma, īpaši ņemot vērā akūtu nepieciešamību veikt apjomīgas investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā, kā arī "Next Generation EU" sniegto iespēju īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu.

Pēc īslaicīga nozīmīga pieauguma 2022.gada beigās nefinanšu sektora kreditēšanas gada pārmaiņu temps bankās atkal ir tuvu nullei (2024.gada martā - 0,2%), secināts pārskatā. Pēdējos divos gados kreditēšanas dinamika bija ļoti svārstīga. To noteica pārsnieguma kredīti, kredītlīnijas un pārējie īstermiņa kredīti apgrozāmo līdzekļu palielināšanai.

Latvijas Bankā norāda, ka 2022.gadā īstermiņa kredītu atlikums strauji pieauga, palielinoties uzņēmumu pieprasījumam pēc īstermiņa finansējuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai augstas inflācijas un būtiska energoresursu cenu kāpuma apstākļos. Savukārt 2023.gadā šie kredīti (galvenokārt enerģētikas nozarē) tika atmaksāti, tādējādi īstermiņa kredītu devums nefinanšu sektora kredītu atlikuma gada pārmaiņās arī 2024.gada sākumā saglabājās negatīvs. Ilgtermiņa aizdevumos un līzingā (galvenokārt ar bankām saistītajās līzinga sabiedrībās) ir vērojama mērena izaugsme.

Ilgtermiņa nefinanšu sektora kredītu atlikuma pieaugumu galvenokārt nodrošina operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozare. Lai gan procentu likmju kāpums nozīmīgi ierobežo jaunu nekustamā īpašuma projektu attīstību un aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū būtiski pazeminājusies, kredītu atlikuma pieaugumu veicināja daži 2021.-2022.gadā noslēgtie līgumi, kuru ietvaros nozīmīga daļa no finansējuma tika izsniegta 2023.gadā. Lielā mērā šis finansējums izsniegts energoefektīvu biroja telpu būvniecībai.

Latvijas Bankā secināts, ka pieaugušo procentu likmju ietekmē mājsaimniecību kreditēšanas kāpuma temps mazinājies tikai nedaudz. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma gada pieaugums 2024.gada martā bija 3,6%.

Procentu likmju kāpums nedaudz ierobežoja mājokļa kredītu izsniegšanu, kas veido lielāko daļu (83%) no banku sektora mājsaimniecību kredītportfeļa. No jauna izsniegto mājokļa kredītu apmērs ir mazāks nekā 2021.-2022.gadā, kad tas bija samērā nozīmīgs, bet joprojām būtiski pārsniedz no jauna izsniegto mājokļa kredītu apmēru visos iepriekšējos gados kopš 2008.gada krīzes. Arī mājokļa kredītu atlikuma gada kāpuma temps 2023.gadā mēreni saruka, tomēr pēdējos mēnešos vērojams neliels pieauguma tempa kāpums. 2024.gada martā mājokļa kredītu atlikuma gada kāpuma temps bija 2,3%.

Tāpat Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka valsts atbalsta programma mājokļa iegādei joprojām tiek aktīvi izmantota mājokļu kreditēšanā. Tās loma jaunajos mājokļa kredītos 2023.gadā un 2024.gada sākumā turpināja pakāpeniski sarukt, bet mājokļa kredītu atlikumā - lēnām pieaugt. 2023.gadā programmas ietvaros izsniegti 36% no jaunajiem mājokļa kredītiem, un kredīti ar valsts galvojumu gada beigās veidoja 34% no mājokļa kredītu atlikuma. Latvijas Bankā norāda, ka garantiju programmai ir nozīmīga loma reģionos (ārpus Rīgas un Pierīgas), kur banku kreditēšanas standarti ir stingrāki un kreditēšanas aktivitāte - daudz zemāka.

Nesen pieņemtie programmas grozījumi, kas paredz lielāku atbalstu Latvijas reģionos, Latvijas Bankas ieskatā kopumā vērtējami pozitīvi. Joprojām ir aktuāli programmas pilnveidojumi, lai valsts atbalsts tiktu sniegts mērķētāk, tostarp, novēršot programmas līdzekļu neefektīvu izmantošanu, daļai aizņēmēju piesakoties programmai tikai tāpēc, ka šādā gadījumā valsts nodeva par īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā ir zemāka.

Latvijas Banka pārskatā norāda, ka kopš 2023.gada sākuma ir vērojams nozīmīgs banku izsniegto patēriņa un pārējo kredītu atlikuma pieaugums, bet pagaidām tas nerada būtiskus riskus finanšu stabilitātei. Šie kredīti joprojām veido samērā nelielu daļu no banku sektora mājsaimniecību kredītportfeļa - 17% 2024.gada martā.

Augsto procentu likmju apstākļos patēriņa kredīti dažos gadījumos kļuva pievilcīgāki par mājokļa kredītiem, jo to saņemšanas nosacījumi ir daudz vienkāršāki, bet procentu likmju atšķirība kļuva mazāka, atzīst Latvijas Bankā. Salīdzinājumā ar mājokļa kredītiem, no kuriem absolūti lielākā daļa piesaistīta naudas tirgus indeksiem, patēriņa kredīti pārsvarā tiek izsniegti ar fiksēto procentu likmi, kas gandrīz nepieauga. Lai gan patēriņa kredītu procentu likme joprojām vidēji būtiski pārsniedz mājokļa kredītu procentu likmi, mazas kredīta summas gadījumā kredīta maksājumu atšķirība varētu būt nenozīmīga.

Latvijas Bankas ieskatā patēriņa kredītu atlikuma pieaugums daļēji varētu būt skaidrojams ar aktīvāku šo kredītu izsniegšanu mājokļa remontam un energoefektivitātes risinājumiem, piemēram, saules paneļu iegādei. Īslaicīgs mājsaimniecību pirktspējas kritums augstas inflācijas dēļ arī varēja veicināt aktīvāku patēriņa kredītu izmantošanu, taču jāatzīmē, ka pieaugums galvenokārt vērojams patēriņa kredītu (kas nav kredītkaršu kredīti) apakškategorijā.